Tuvojas Latvijas Oracle User Group pirmā konference

27. martā notiks pirmā Latvian Oracle User Group konference. Atšķirībā no Oracle dienas, šis ir Oracle lietotāju un profesionāļu organizēts pasākums, kurā Oracle “spečuki” var atklāti apmainīties gan ar pozitīvu, gan negatīvu pieredzi un viedokļiem par Oracle tehnoloģijām un to praktisku pielietošanu.

Līdzīgi kā Oracle dienās, esmu pieteicies ar prezentāciju arī šajā konferencē un stāstīšu par to, kā man sokas ar Ruby on Rails Oracle adaptera veidošanu. Citas prezentācijas pamatā būs par Oracle datubāzes izmantošanu un tās “advancētajām fīčām”. Kā viesis piedalīsies arī Kuassi Mensah, ar kuru esmu iepriekš ticies Oracle OpenWorld konferencē – viņu starp citu arī interesēja manas aktivitātes Ruby on Rails un Oracle “sadraudzināšanas” jomā.

Tā ka visi Oracle tehnoloģiju interesenti ir gaidīti 27. martā uz šo pasākumu – pasākums ir bezmaksas un reģistrēties var šeit.

Kā sagatavot labu [BarCamp] prezentāciju

Pagājušajā nedēļas nogalē piedalījos BarCamp Baltics 2009 ne-konferencē (tikai pirmajā dienā) un kopumā jāsaka, ka no organizācijas viedokļa viss bija ļoti labi – liels paldies organizatoru komandai par ieguldīto darbu!

Toties no BarCamp apmeklētāju viedokļa gribētos, ka tie būtu sagatavojušies mazliet labāk. Viens no BarCamp noteikumiem ir, ka ja Tu nāc uz BarCamp, tad arī vajag tur aktīvi piedalīties – vislabāk ar savu prezentāciju, vai arī vismaz iesaistoties diskusijās. Uz pasākumu bija ieradušies vairāk nekā 500 dalībnieku, bet pieejamais prezentāciju grafiks tā arī netika pilnībā aizpildīts – uz prezentāciju sākumu bija pieteikušies ap 35 prezentētāji, kas līdz pasākuma beigām palielinājās par vēl kādiem 10.

Tā rezultātā dažos grafika intervālos ar tēmu piedāvājumu bija pašvaki. Kā arī dažas no apmeklētajām prezentācijām īpaši neaizkustināja. Tā kā pašam ikdienā nākas ļoti bieži nodarboties ar prezentēšanu, tad gribēju padalīties ar ieteikumiem, kā sagatavot labu un interesantu prezentāciju, lai nākamajā BarCamp prezentēt gribētāju būtu stipri vairāk

• Izdomājiet, kas ir tas vēstījums (“message”), ko gribat citiem pavēstīt.
  Ja jūs kaut ko stāstīsiet, bet nebūs skaidrs, kādēļ jūs to citiem gribat pastāstīt, tad citiem tas nebūs interesanti.
• Sagatavojieties prezentācijai un to iepriekš izmēģiniet
  Ja jūs kādu tēmu esat stāstījuši jau daudzas reizes, tad varbūt vēl vienu reizi jūs to varat pastāstīt bez gatavošanās. Bet ja tā ir pirmā reize un ikdienā nesanāk nodarboties ar prezentēšanu, tad noteikti vajag prezentāciju izmēģināt – kaut vai mājās spoguļa priekšā.
• Runājiet par tēmu kaislīgi un nebaidities izteikt savu viedokli par to
  Diskusija izvērtīsies tad, ja būs skaidrs prezentētāja viedoklis par kādu tēmu. Ja tikai izklāstīs vispārzināmus faktus, tad diskusijai nebūs pamata.
• Sagatavojiet vizuāli pievilcīgus slaidus
  Tas mani mazliet izbrīnija, redzot, ka jauno mēdiju entuziasti, lieto pagājušā gadsimta stilā veidotus “bullet-point” prezentācijas slaidus. Slaidi nav paredzēti lasīšanai – vārdi būs daudz iedarbīgāki, ja tos pateiks pareizajā intonācijā. Slaidi ir paredzēti, lai vizuālā veidā paspilgtinātu jūsu teikto. Tādēļ nepaslinkojiet un pameklējiet Googlē atbilstošas vizuālas bildes, lai ilustrētu jūsu stāstījumu, vai arī uzzīmējiet kādu vizuālu shēmu, kas palīdzēs uztvert stāstījumu.
  Un vēl – ja izmantojiet agrākas prezentācijas slaidus, tad pārskatiet, vai šajā reizē tiešām visi slaidi tiks izmantoti, vai nevajag kaut ko pamainīt šīs auditorijas specifikai.
• Iemārketējiet savu prezentāciju pareizajai mērķauditorijai
  Sākot no tādas triviālas lietas, ka prezentācijas nosaukumu uzrakstiet tādā valodā, kādā to stāstīsiet (lai nepiečakarētu vāciešus, kas atnāk uz prezentāciju ar virsrakstu angliski, bet konstatē, ka prezentācija notiks krieviski). Ja rakstiet tēmas nosaukumu ar roku, tad rakstiet to ar lieliem, saprotamiem burtiem – ne visi var saprast jūsu mikroskopisko rokrakstu. Un centieties, lai virsrakstā būtu iekļauts jūsu prezentācijas esence.
• Nepārtērējiet laiku un atstājiet vietu diskusijai
  Jo atgriezeniskā saite no auditorijas taču ir galvenais – ja neinteresē, kāds ir auditorijas viedoklis, tad var arī vienkārši palikt pie prezentēšanas spoguļa priekšā
• Nepārcentieties ar sava ego slavināšanu
  Ja prezentācijas laikā tikai slavināsiet sevi, cik jūs kruti kaut ko esat izdarījuši, tad tas visticamāk radīs negatīvu vai labākajā gadījumā vienaldzīgu reakciju no auditorijas. Ja jūs taisat prezentāciju auditorijai, tad primāri domājat, ko jūs varat tai dot, nevis sagaidiet uzslavas no tās.

Pats centos pieturēties pie šiem principiem un spriežot pēc auditorijas jautājumiem un atsauksmēm mana prezentācija “Why I love Ruby on Rails” sanāca tīri laba Ievietoju arī savus slaidus, ko lietoju:

Ja kādam ir vēl kādas rekomendācijas, ka veidot labas prezentācijas, tad labprāt uzklausīšu komentāros.

Open-source domāšana

Pēdējā laikā daudzi ir sākuši runāt par open-source jeb atvērtā koda programmatūru, kur skaļākā diskusija bija par to, vai valsts iestādēs vajadzētu Microsoft Office vietā izmantot OpenOffice.org. Bieži šajās diskusijās open-source termins tiek reducēts uz to, ka tā ir programmatūra par brīvu, vai arī vismaz stipri lētāk nekā Microsoft (jo par atbalstu tāpat kādam būs jāmaksā).

Arī nesen notikušajā LATA konferencē daudzās diskusijās klausītāji uzdeva jautājumus par to, kad tā un tā programmatūra nodrošinās to un to “fīču” un kāpēc nav realizēta tā un tā funkcionalitāte, jo tas taču ir tik svarīgi. Un varbūt kādam var mazliet samaksāt, lai uztaisītu to “mums ļoti svarīgo funkcionalitāti”. Izskatījās, ka liela daļa dalībnieku bija atnākuši ar attieksmi “ko man tā atvērtā koda programmatūra tādu īpašu var dot?”.

Problēma ir tāda, ka viņi nav sapratuši open-source būtību – tas nav “lēts Microsoft”, tās vairs nav klasiskās piegādātāja un klienta attiecības, kur klients samaksā “piķi” piegādātājam un pēc tam par jebkuru problēmu var sūdzēties piegādātājam.

Open-source ir kolektīva programmatūras radīšana un savstarpējā sadarbība, kur katrs dod ieguldījumu atbilstoši savām spējām – vieni var programmēt, citi var testēt, citi var dokumentēt, citi pieredzējušie lietotāji var palīdzēt ar padomu jaunajiem lietotājiem.

Ja kāds liels uzņēmums vai valsts iestāde ir izvēlējusies atvērtā koda programmatūru, tad tā vietā lai meklētu, kurš uzņēmums tagad būs atbildīgs par visām problēmām ar šo programmatūru, vajag drīzāk ļaut saviem darbiniekiem iesaistīties šajā open-source projektā atbilstoši viņu spējām. Ja ir nepieciešama kāda jauna funkcionalitāte, kas pagaidām nav pieejama, tad vajag mēģināt pašiem to arī uztaisīt (un iespējams, ka citur pasaulē atradīsies arī citi, kas palīdzēs ar tās realizāciju). Ja ir atrasta kāda kļūda, tad pašiem arī jāmēģina arī uztaisīt šīs problēmas risinājumu, vai vismaz pietiekoši precīzi jāapraksta, kā šo problēmu var atkārtot. Ja programmatūra nav latviskota, tad pašiem arī vajag ķerties pie latviskošanas (kur parasti nav nepieciešamas īpašas programmēšanas zināšanas). Un protams, ja ir kāda lieka naudiņa, tad var arī finansiāli atbalstīt citus aktīvākos šī open-source projekta attīstītājus.

Šādā veidā arī var piesaistīt organizācijai spējīgākus IT darbiniekus, jo spējīgākajiem darbiniekiem būs stipri interesantāk pašiem iesaistīties open-source projekta attīstībā, nevis tikai būt par problēmziņojumu transportētājiem starp lietotājiem un aizjūras piegādātāju.

Un tā kā šībrīža situācijā ir moderni visos rakstos piesaukt ekonomisko krīzi, tad šajā sakarā var teikt, ka iesaistīšanās open-source projektos ir ļoti labs veids, kā samazināt importu un palielināt pievienotās vērtības radīšanu tepat uz vietas

e-latvenergo – viens no trīs labākajiem e-pakalpojumu projektiem

Vakardien notika LIKTA (Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija) 10. konference, kurā otro reizi tika pasniegtas “Platīna peles” balvas.

Bija patīkami, ka par vienu no trijiem labākajiem ePārvaldes un e-pakalpojumu projektiem tika atzīts Latvenergo klientu portāls e-latvenergo un man bija tas gods saņemt “atzinības rakstu” kā šīs sistēmas izstrādātāju pārstāvim. Platīna peli kā pats labākais projekts saņēma “Swedbankas ceturtās paaudzes internetbanka privātpersonām” – droši vien žūrija ņēma vērā ilggadējos hanza.net panākumus nevis tikai šogad veikto web dizaina maiņu. Trešais no labākajiem projektiem bija “Trešais tēva dēls”.

e-latvenergo patlabam ir arī lielākā web aplikācija Latvijā, kas izstrādāta ar Ruby on Rails, un man kā Ruby fanam un popularizētājam un prieks, ka izdevies ar to izveidot projektu, kas ieguvis šādu atzinību. Varētu teikt, ka arī e-latvenergo ir 4. paaudzes, jo pateicoties Ruby on Rails ātrajai izstrādes pieejai mēs šī gada laikā esam izstrādājuši vismaz četras jaunas sistēmas relīzes.

Vēl interesanti, ka e-latvenergo projekts aktīvi sadarbojas arī ar pārējiem laureātiem – e-latvenergo iespējams autentificēties un veikt maksājumus ar Swedbankas internetbanku, kā arī sadarbībā ar Trešā tēva dēla projektu tika apmācīti bibliotekāri, lai viņi savukārt varētu apmācīt publisko bibliotēku interneta piekļuves vietu apmeklētājus darbam ar e-latvenergo.

Platīna peli Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sporta projektu kategorijā ieguva “Pasaku portāls www.pasakas.net”. Līdz šim par tādu projektu nebiju dzirdējis, bet tagad radās interese to parādīt saviem bērniem – tas izskatās varētu būt noderīgāks datorlaika izmantošanas veids, nekā spēlēt spēlītes

Uzstājos BibCamp 2

Tā kā mūsu kompānija bija viens no galvenajiem organizatoriem BibCamp 2 “nekonferencei bibliotekāriem”, tad organizētāji palūdza mani piedalīties un kaut ko noprezentēt. Tā kā runāt par man tuvām lietām man patīk , tad es pieteicos uz veselām trīs prezentācijām.

Tālāk redzami slaidi no manām prezentācijām:

Web 2.0

Web lietojamība

Spējā jeb Agile pieeja

Galvenais “izaicinājums” bija noprezentēt šīs tehnoloģiskās tēmas pēc iespējas ne-tehnoloģiskākā veidā. Kopumā izdevās samērā veiksmīgi, jo auditorijai bija daudz jautājumu. Vislielākā interese bija par web lietojamību, jo šīs idejas var izmantot jebkuršs arī vienkāršu web lapu veidošanā.

Kopumā iespaids par BibCamp palika labs un noteikti rekomendēju arī citās jomās sākt organizēt šāda veida “nekonferences”. Par citiem BibCamp 2 iespaidiem var izlasīt Jāņa un Kristapa blogos.

Ruby on Rails prezentācija Oracle dienā jeb kā uztaisīt blog aplikāciju 10 minūtēs

Vakardien notika ikgadējā Latvijas Oracle diena – konference Oracle klientiem un partneriem, kurā uzstājas gan Oracle, gan arī Oracle partneru pārstāvji.

Arī es izmantoju šo iespēju, lai pastāstītu par to, kā veidot web aplikācijas ar Ruby on Rails un Oracle datubāzi, ar ko mums ir jau diezgan liela pieredze. Šie ir mani slaidi, ko izmantoju prezentācijā:

Prezentācijas izaicinošākā daļa bija tā, kad dzīvajā demonstrēju blog aplikācijas izveidi ar Ruby on Rails 10 minūšu laikā (nu varbūt arī bija mazliet ilgāk, jo vajadzēja ne tikai kodēt, bet arī runāt ). Tiem, kas to neredzēja, esmu sagatavojis “skrīnkāstu”:

Labprāt dzirdēšu komentārus par to, cik labs man tas ir sanācis un vai ir labāks par oriģinālo DHH skrīnkāstu

Vēl pastāstīju un rekomendēju izmantot ar Ruby on Rails un Oracle veidoto e-latvenergo sistēmu. Ja kāds no lasītājiem to vēl nav lietojis, tad noteikti izmēģiniet!

Tā kā arī Oracle daudz runā par Web 2.0, tad mēģināju popularizēt on-line Twitterošanu konferences laikā, kas bija ļoti populāra Oracle OpenWorld konferencē. Kā redzams Latvijas konferencēs ir vēl ļoti maz entuziastu, kas izmanto šīs jaunās e-socializēšanās iespējas. Droši vien dēļ tā, ka vakarā varēja ļoti labi socializēties klātienē pēckonferences pasākumā

Oracle OpenWorld jaunumi

Pagājušajā nedēļā biju gadskārtējajā Oracle OpenWorld konferencē Sanfrancisko. Konference kā vienmēr bija ļoti liela (vairāk kā 40 tūkstoši dalībnieki, vairāki tūkstoši prezentāciju), tādēļ visu viens pats nevarēju aptvert, bet šeit gribēju pieminēt galvenos jaunumus, uz ko Oracle lika uzsvaru:

• HP Oracle Database Machine un Oracle Exadata Storage
  Šie bija galvenie jaunumi, ko savā keynotā paziņoja Larry Ellison. Kā Larry stāstīja, šie ir pirmie Oracle hardware produkti, kas tapuši sadarbībā kopā ar HP. Exadata Storage ir inteliģents datu glabāšanas risinājums, kas optimizēts Oracle datubāžu vajadzībām, lai varētu lielus datubāzes pieprasījumus efektīvi saparalelizēt starp dažādām Exadata storage mezgliem (nodēm). HP Oracle Database Machine ir uz Exadata storage bazēts integrēts datubāzes servera risinājums, kas iekļauj gan datubāzes serveri, gan disku masīvu, gan Oracle datubāzes programmatūru. Pamatā risinājums ir orientēts lielu datu noliktavu (data warehouse) vajadzībām – prezentācijā tika stāstīts, ka ar šo risinājumu ir panākts 10-50 reizes lielāka pieprasījumu ātrdarbība pirmajos pilota klientos. Bet šis risinājums var arī paātrināt arī OLTP (on-line transaction processing) datubāžu veiktspēju, ja šajās OLTP sistēmās ir arī liels on-line reporting apjoms.
• Oracle Beehive
  Šis ir jaunais Oracle kolaborācijas produkts, kas nodrošina e-pastu, kalendāru, dokumentu vadību, wiki u.c. kolaboratīvas lietas. Oracle jau vairākas reizes ir mēģinājis veidot produktus šajā jomā – bija agrāk tādi produkti, kā InterOffice, Collaboration Suite un citi. Tādēļ sākotnēji var likties dīvaini, kādēļ Oracle atkal mēģina ielauzties šajā Microsoft un Lotus produktu nišā. Bet apskatoties šo risinājumu detalizētāk jāsaka, ka tas likās diezgan interesants. Galvenās priekšrocības likās tās, ka 1) tiek veiksmīgi izmantoti grupu darba apgabalu (workspace) iespēja, kas ļauj veidot grupu e-pastus, kalendāru, dokumentus, wiki, kas automātiski parādās arī grupu dalībnieku personīgajos e-pastos, kalendāros, dokumentos, 2) kā arī atvērtība un atvērtu standartu izmantošana, kas nodrošina dažādu klientu izmantošanu – MS Outlook klients , web klients, Mac Mail un Calendar klients.

Bija vēl daudzi dažādi produktu jaunumi, bet man papildus likās labi tas, kā Oracle aprūpēja aktīvos Oracle kopienas dalībniekus. Pateicoties manām Oracle un Ruby sadraudzēšanas aktivitātēm arī es šogad saņēmu Oracle ACE nomināciju un tā rezultātā varēju piedalīties pāris Oracle ACE aktivitātēs, sapazinos ar daudziem citiem Oracle blogeriem un aktīvistiem, pastāstīju par savām Ruby aktivitātēm Oracle OpenWorld ne-konferencē. Tā ka kopumā konference it īpaši patika tieši no šī socializēšanās viedokļa.

Amerikas RailsConf iespaidi

Jau pagājis kāds laiks, kopš apmeklēju Ruby on Rails konferenci RailsConf Portlandē, bet tomēr gribēju uzrakstīt īsu kopsavilkumu par iespaidiem.

Konferencē nebija nekādu revolucionāru paziņojumu vai jaunumu, jo kā jau David Heinemeier Hansson teica Eiropas konferencē, tad Rails no revolucionāra ir kļuvis par prasmīgu amatnieku, kas cītīgi strādā pie savu prasmju uzlabošanas. Un tādēļ RailsConf saturs bija vairāk tehnisks un orientēts uz “advancētu” Ruby/Rails programmētāju prasmju pilnveidošanu. Ja kādam ir vēlmes iepazīties ar konferences saturu un atsauksmēm par to, tad šeit var atrast kopsavilkumu un dažādas saites.

Daži no maniem iespaidiem:

• Rails 2.1 ir cieši integrēts ar memcached caching serveri, kas ļauj vienkārši “kešot” jebkādus objektus, ar kā palīdzību var būtiski palielināt aplikāciju veiktspēju
• Daudzi Rubyisti ir programmēšanas poligloti – it īpaši mani interesē vairāki projekti, kur Ruby tiek izmantots kopā ar Erlang, kuru arī es esmu sācis apgūt brīvajos brīžos
• Rubyisti masveidā (tai skaitā arī es) pāriet uz Git versiju kontroles sistēmu – ja kādu interesē iepazīties ar Git, tad rekomendēju noskatīties RailsConf prezentāciju par Git
• Piedalījos JRuby “hackfestā”, kur varēja pakonsultēties ar JRuby izstrādātājiem un palūgt padomu par saviem JRuby projektiem
• Satikos ar Oracle džekiem, kas izveidojuši mix.oracle.com (veidots ar Ruby on Rails un produkcijā strādā uz JRuby) – patīkami, ka arī viņi novērtē manas aktivitātes Ruby on Oracle “sadraudzināšanas” jomā

Konference bija ļoti labi organizēta tehniskā nodrošinājuma ziņā – neskatoties uz ~2000 dalībniekiem, kuri visi bija ar saviem piezīmjdatoriem (kā jau parasti ap 95% bija MacBooki), wifi tīkls strādāja ļoti apmierinoši.

Tā ka kopumā konference ļoti patika un plānoju šoruden doties arī uz Berlīnes RailsConf Europe.

Twitter – kādam nolūkam izmantot?

Sākotnēji man twitter.com ideja likās muļķīga un ka tas nostrādās tikai uz Web 2.0 fanātiem, kas lieto visu, ko viņiem padod priekšā.

Bet tagad es esmu sapratis, ka nav tik ļoti svarīgs tehniskais risinājums un arī sākotnējais nolūks (ko burtiski var saprast kā to, ka visiem tagad varēs paziņot, ka ēdu brokastis vai arī atrodos tualetē), bet gan tas, kādiem nolūkiem to sāk izmantot dažādas lietotāju kopienas.

Twitter sāka mani atkal interesēt, kad redzēju, ka to izmanto daudzu konferenču dalībnieki, lai konferenču laikā operatīvi varētu paust savu viedokli par redzēto un dzirdēto. Tādēļ pirms došanās uz Euruko konferenci nolēmu pievienoties Twitteram un sāku sekot līdzi vairāku Rubyistu twittiem, kuri šķita man interesanti. Kas šķita interesanti, ka Twitterā var atrast lielāko daļu Ruby kopienas aktīvo dalībnieku un ka pamatā viņi Twitteru izmanto profesionālo jaunumu apmaiņai. Tā rezultātā tas arī mani stimulēja Twitteru izmantot savu Ruby aktivitāšu publicēšanai.

Tādēļ, pirms sākat izmantot Twitteru, izdomājiet, kādam nolūkam jūs to gribat darīt. Ja jūs tur katru dienu liksiet desmitiem ierakstu par tēmu “ko lai tagad tādu šeit ieraksta”, tad jūsu “signal vs noise” attiecība būs ļoti zema un nez vai ilgtermiņā daudzi gribēs sekot līdzi jūsu haotiskajam domu gājienam. Bet toties, ja kāda lietotāju grupa ar līdzīgām interesēm izmanto Twitteru šo līdzīgo interešu apspriešanai, tad tas tiešām var būt ļoti efektīvs jaunumu apmaiņas mehānisms.

Vai arī kādam ir cits viedoklis?