Viena no “agile” vērtībām ir “Individuals and interactions over processes and tools” – projektā iesaistītie cilvēki un viņu sadarbība ir svarīgāka nekā kādi formāli definēti procesi un tehnoloģiski rīki. Par šo tēmu bieži nākas runāt uzsākot kāda projekta pārveidi “agile” virzienā.

Viena no biežākajām tēmām ir par to, kādus rīkus izmantot projekta darbu plānošanā. Mēs esam pieraduši, ka darbu plānošana un kontrole notiek ar kādu rīku palīdzību – ar MS Project plāniem, ar Excelī sarakstītiem darbu sarakstiem vai arī ar vēl kādu komplicētāku rīku. Un tāpēc tiek uzdots jautājums, ar kādu rīku vislabāk vajadzētu plānot un kontrolēt “agile” projektus.

Un mana atbilde uz to ir tāda, ka varbūt nemaz nevajag nekādus tehnoloģiskus rīkus. Ja projekta komanda ikdienā atrodas kopā vienā telpā, tad daudz efektīvāki var būt “manuālie” plānošanas rīki – papīra lapiņas un siena, kur šīs lapiņas var novietot:

• papīra lapiņas neuzspiež obligātu informācijas struktūru, kā rezultātā tiek pierakstīts tikai tas, kas patiešām ir būtiski
• papīra lapiņas var bez sirdsapziņas pārmetumiem izmest miskastē tad, kad redzmas, kad kādu darbu vajag pārformulēt savādāk vai sadalīt sīkākos darbos
• plānošanas procesā papīra lapiņas daudz uzskatāmāk var novietot uz galda un kopīgi pārvietot, grupēt, sadalīt pa prioritātēm
• papīra lapiņas dod veicamajiem darbiem “fiziskas esamības” efektu – tas vairs nav tikai ieraksts kaut kādā kaut kur noslēptā failā
• papīra lapiņas pie sienas sagrupētas pēc darbu izpildes statusa ir vienmēr redzamas visiem projekta dalībniekiem un visi ir lietas kursā par patreizējo projekta darbu statusu – ir mazāka vajadzība pēc garlaicīgajām projekta statusa sanāksmēm, kur jāatskaitās par paveikto.

Un ja tiešām vēlāk tomēr būs nepieciešami elektroniski plānošanas rīki (kas var būt nepieciešams, ja visa projekta komanda regulāri neatrodas kopā vienā telpā), tad vispirms izmēģinot “manuālās” plānošanas metodes būs iegūta labāka sapratne par to, kādu elektronisko rīku vajadzētu izmantot un kādā veidā izmantot.

Tāds netipisks e-lietu raksts, kurā rekomendēju dažreiz atteikties no e-rīkiem