Mani regulāri kaitina žurnālistu vieglprātīgā attieksme pret viņiem nezināmu terminu lietošanu. Piemēram, LETAs publicētajā ziņā “Līdz šim izsniegti 4000 elektronisko parakstu” e-paraksta termins ir lietots galīgi šķērsām, jo:
- Latvijas Pasts neizsniedz elektroniskos parakstus, Latvijas Pasts izsniedz e-paraksta viedkartes, uz kurām atrodas e-paraksta (jeb kvalificētais) sertifikāts un autentifikācijas sertifikāts.
- Elektronisko parakstu rada paši e-paraksta sertifikātu īpašnieki (nevis Latvijas Pasts), izmantojot savas e-paraksta viedkartes ar kvalificēto sertifikātu.
- Hansabankas un CSDD pakalpojumu gadījumā netiek izmantots elektroniskais paraksts, tur tiek izmantots tikai autentifikācijas sertifikāts, lai identificētu atbilstošo lietotāju. E-paraksta kvalificētais sertifikāts šajos pakalpojumus netiek izmantots un attiecīgi nekādi dokumenti arī netiek parakstīti ar elektronisko parakstu.
Juris Kaža varētu parekomendēt saviem LETAs kolēģiem izlasīt e-me FAQ, pirms viņi kaut ko raksta par e-parakstu 🙂
e-lietas 
laikam offtopiks, bet šķiet arī LETAS pērles (http://www.eps.gov.lv/index.php?1&12&view=news-detail&news_id=434
http://www.leta.lv/lat/news/?phase=Gudele+&id=2CBE3C8D-7354-46A3-84BA-9A32FA9BE199):
“[..] kā arī ciešās saiknes pavājināšana starp tīkla sistēmu un pakalpojumu klāstu un uzraugošo iestāžu darbību.”
“Šobrīd aktīvas diskusijas notiek, piemēram, par pārraides un izplatības ceļu un mediālu saturu piedāvātāju vertikālo integrāciju [..]”
A pastāsti labāk, kāpēc viens sertifikāts tavuprāt būtu vairāk kvalificēts par otru? 🙂 Un kāds būtu tas tiesiskais regulējums kas to nosaka? 🙂
Faktiski, šķiet, Latvijā nekas tiesiski to neregulē, jo e-dokumentu likumā vai kur citur nav minēti divi sertifikāti ar dažādu nozīmi. Tīri juridiski šobrīd ir putra 🙂
Elektronisko dokumentu likums regulē tikai kvalificētu sertifikātu izsniegšanu un lietošanu. Likums arī nosaka, ka kvalificētajā sertifikātā ir jāiekļauj norāde, ka tas ir kvalificēts sertifikāts.
E-me Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumos ir aprakstīts, ka LP izsniedz kvalificētu parakstīšanas sertifikātu un nekvalificētu autentifikācijas sertifikātu.
e-me Certification Practice Statement of Issuing Certification Authority var izlasīt, kā atšķirt kvalificētos sertifikātus no autentifikācijas sertifikātiem, piemēram,
kvalificētajam sertifikātam Key Usage ir jābūt nonRepudation.
Tā ka elektronisko dokumentu likums regulē tikai kvalificētu sertifikātu izmantošanu. Autentifikācijas sertifikāts ir papildus Latvijas Pasta pakalpojums, kuru neregulē elektronisko dokumentu likums.
Ceru, ka izskaidroju šīs nianses 🙂
P.S. Detalizēti salīdzinot, kas ir rakstīts sertifikāta profilā iekš Practice Statement un kas reāli atrodas manos sertifikātos, atradu vairākas neatbilstības.
Certification Practice Statement of Issuing Certification Authority ir rakstīts, ka kvalificētā sertifikāta User Notice laukā jābūt rakstītam
Bet manā kvalificētajā sertifikātā ir rakstīts
Tāpat Practice Statement nav pilnīgi aprakstīts, kas tiek iekļauts sadaļā Enhanced Key Usage (Windows to parāda kā galveno informāciju par sertifikāta nolūku) – Document Signing vai Client Authentication.
Vajadzētu e-me atjaunināt savus Practice Statements, lai tie pilnībā atbilstu izsniegtajiem sertifikātiem…
Manuprāt, lielākajai sabiedrības daļai ir labāk saprotams termins “izsniegti e-paraksti”, nevis “e-parakstu viedkartes”..
Manuprāt, lielākajai sabiedrības daļai vispār nav saprotams termins e-paraksts 🙂
Tādēļ, manuprāt, būtu nepareizi sākt mācīt terminus lietot nepareizi.
Salīdzinot ar analogo pasauli “e-paraksta sertifikāts” un “e-paraksta viedkarte” ir roka ar pildspalvu, ar kuru tiek radīts paraksts. Savukārt “e-paraksta” analogs ir viens konkrētais uzrakstītais paraksts uz kādas papīra dokumenta lapas.
Mēs taču neejam uz rakstāmlietu veikalu un neprasam, lai mums pārdod “parakstu” – mēs pērkam pildspalvas. Tāpat arī ārstam mēs sakam, ka sadauzījām vai salauzām roku, nevis, ka sadauzījām vai salauzām parakstu 🙂
Runājot sakāmvārdos – “vilciens jau ir aizgājis..” 🙂 Diezvai LETA tagad sāks rakstīt savādāk, un pat IUMEPLS lieto “e-paraksts” dažādos veidos:
http://www.eps.gov.lv/index.php?1&13&view=news-detail&news_id=196
Šodien kolēģis pastā saņēma savu viedkarti.
Uz numuriņu izsniegšanas automāta:
“E-paraksta pieprasīšana”
“E-paraksta izsniegšana”
Tas jau tūlīt būs ātrvilciens 🙂
[…] Raimonds Simanovskis diskutē par pareizu terminu lietošanu, veicu otro e-paraksta pasūtīšanas […]
[…] Tāls un grūts ir ceļš līdz…e-paraksta viedkartei 05Jul07 Trīs Latvijas Pasta apmeklējumi, viens telefona zvans, gandrīz pazaudēta pase un vēl viens Latvijas Pasta apmeklējums- tik garš ir ceļš līdz e-paraksta sertifikātam. […]
Normāls process. Kamēr tas viss nebūs nonācis masveidīgā, regulārā apritē, tikmēr būs tās kļūdas. Tāpat arī žurnālisti, kuriem droši vien jau būtu aizdegušās smadzenes, ja viņi censtos izprast visu, ko raksta un uzrakstīt pareizi. Saprotu, ka Tev tas krīt uz nerviem, bet ar mēnešiem tādu kļūdu būs mazāk un mazāk. Un uz šīm kļūdām IR jānorāda.