Iemācieties plānot bez elektronisko rīku palīdzības

Jau vairāk kā gadu esmu kļuvis par spējās programmatūras izstrādes (agile software development) pieeju pārliecinātu piekritēju un popularizēju to gan kolēģiem, gan klientiem. Un sanāk diezgan veiksmīgi🙂

Viena no “agile” vērtībām ir “Individuals and interactions over processes and tools” – projektā iesaistītie cilvēki un viņu sadarbība ir svarīgāka nekā kādi formāli definēti procesi un tehnoloģiski rīki. Par šo tēmu bieži nākas runāt uzsākot kāda projekta pārveidi “agile” virzienā.

Viena no biežākajām tēmām ir par to, kādus rīkus izmantot projekta darbu plānošanā. Mēs esam pieraduši, ka darbu plānošana un kontrole notiek ar kādu rīku palīdzību – ar MS Project plāniem, ar Excelī sarakstītiem darbu sarakstiem vai arī ar vēl kādu komplicētāku rīku. Un tāpēc tiek uzdots jautājums, ar kādu rīku vislabāk vajadzētu plānot un kontrolēt “agile” projektus.

taskboard.png

Un mana atbilde uz to ir tāda, ka varbūt nemaz nevajag nekādus tehnoloģiskus rīkus. Ja projekta komanda ikdienā atrodas kopā vienā telpā, tad daudz efektīvāki var būt “manuālie” plānošanas rīki – papīra lapiņas un siena, kur šīs lapiņas var novietot:

  • papīra lapiņas neuzspiež obligātu informācijas struktūru, kā rezultātā tiek pierakstīts tikai tas, kas patiešām ir būtiski
  • papīra lapiņas var bez sirdsapziņas pārmetumiem izmest miskastē tad, kad redzmas, kad kādu darbu vajag pārformulēt savādāk vai sadalīt sīkākos darbos
  • plānošanas procesā papīra lapiņas daudz uzskatāmāk var novietot uz galda un kopīgi pārvietot, grupēt, sadalīt pa prioritātēm
  • papīra lapiņas dod veicamajiem darbiem “fiziskas esamības” efektu – tas vairs nav tikai ieraksts kaut kādā kaut kur noslēptā failā
  • papīra lapiņas pie sienas sagrupētas pēc darbu izpildes statusa ir vienmēr redzamas visiem projekta dalībniekiem un visi ir lietas kursā par patreizējo projekta darbu statusu – ir mazāka vajadzība pēc garlaicīgajām projekta statusa sanāksmēm, kur jāatskaitās par paveikto.

Un ja tiešām vēlāk tomēr būs nepieciešami elektroniski plānošanas rīki (kas var būt nepieciešams, ja visa projekta komanda regulāri neatrodas kopā vienā telpā), tad vispirms izmēģinot “manuālās” plānošanas metodes būs iegūta labāka sapratne par to, kādu elektronisko rīku vajadzētu izmantot un kādā veidā izmantot.

Tāds netipisks e-lietu raksts, kurā rekomendēju dažreiz atteikties no e-rīkiem🙂

5 Responses to Iemācieties plānot bez elektronisko rīku palīdzības

  1. Lilly says:

    Pieeja ir ļoti laba un efektīva!
    Ir tikai vien aproblēma – ja katra lapiņa ir konkrēts uzdevums kuram ir piesaistīts konkrēts cilvēks un cilvēks strādā attālināti, tad lapiņas pārvietojas tikai ar kolēģu palīdzību, kas citraiz notiek aizkavējoties.

  2. deabbate says:

    Nepiekrītu! Ja esi darbojies ar lieliem projektiem (~vairāk par 1 gadu), tad Tev būtu jāzin, ka nav iespējams saplānot galvā. Nu nav.
    Un vēl, elektroniskie rīki ir obligāti jāizmanto, bet sabalancētā kvantumā. Komunikācija ir svarīga, bet rīki arī ir. Respektīvi rīkiem nav jāaizvieto PM, bet gan jāpalīdz tam īstenot projektu. Agile, manā skatījumā ir efektīvs mazākiem projektiem: 3-5 mēn. Jo lielājām (ERP) sistēmām nav pieļaujama atgriešanās pie iepr. posma un posma labošana/rediģēšana (pārkodēšana, ja vēlies).

    Lab, tas tā, galvenais ko gribēju pateikt – izmantojiet e-rīkus. Bet ar galvu.

  3. Elektroniskie rīki bieži vien rada maldīgu ilūziju, ka ja mēs visu esam detalizēti sarakstījuši lielos Excela šītos vai MS Project plānos, tad projekta darbi arī notiks tā, kā plānots.

    Bet cilvēka prāts vienlaicīgi nespēj domāt par ļoti daudzām lietām vienlaicīgi – mēs neprotam “multitāskingu”, mēs esam “vienprocesa” datori🙂 Tādēļ visefektīvāk mēs varam strādāt pie neliela apjoma darbiem, kas ir svarīgi tuvākajā laika posmā un šādai nelielai plānošanai bieži noder manuālie plānošanas rīki, kas neļauj saproducēt pārāk daudz vienlaicīgi izpildāmo darbu sarakstus.

    Plānojot ilgtermiņā vajag samazināt plānojamo darbu detalizāciju, lai tā rezultātā iegūtu mazāku apjomu ar plānotajiem darbiem. Nav nekādas jēgas plānot, ko es darīšu pēc trīs mēnešiem mēneša otrajā nedēļā trešdienā – līdz tam laikam operatīvās prioritātes būs mainījušās un es noteikti darīšu kaut ko citu, nevis to ko būšu ieplānojis.

    Un “lielajām” (ERP) sistēmām mēs arī sākam pielietot Agile pieejas, jo klientiem jau nav vēlme taisīt lielus, garus un dārgus projektus – to jau izstrādātāji / konsultanti ir iestāstījuši klientiem, ka ERP projekti būs lieli, dārgi un sarežģīti. Klientiem ir konkrētās biznesa vajadzības, kas ir detalizēti skaidras labi ja pāris mēnešus uz priekšu. Un to vislabāk var atbalstīt Agile pieejas, kad arī lielas sistēmas mēs varam ieviest ar nelielu iterāciju palīdzību. Un tieši Agile pieejas nodrošina to, ka mums nevajadzēs atgriezties pie iepriekšējā posma, jo katru nedēļu vai ik pēc pāris nedēļām tiek izveidots jauns strādājošs risinājums, ko vajadzības gadījumā var uzsākt lietot produkcijā.

    Plānošana, ko mums vajadzēs pēc gada, bieži ir pirksta bakstīšana debesīs – tam labs piemērs ir patreizējā globālā finanšu krīze. Domāju, ka pēc gada neviens neplānoja IT projektus, ņemot vērā šī gada krīzi. Toties tagad ļoti daudzi pārtrauc lielos giga projektus un pāriet uz maziem Agile projektiem, lai atrisinātu patreizējās situācijas operatīvās problēmas.

  4. SMS kredīts says:

    Man jau šķiet, ka, ja galvā nav “dabīgā” talanta plānot savu laiku, tad šis nepalīdzēs!

  5. Synottip.lv says:

    Varbūt nevajag neko plānot? Tā vieglāk!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: