Pēdējā laikā daudzi ir sākuši runāt par open-source jeb atvērtā koda programmatūru, kur skaļākā diskusija bija par to, vai valsts iestādēs vajadzētu Microsoft Office vietā izmantot OpenOffice.org. Bieži šajās diskusijās open-source termins tiek reducēts uz to, ka tā ir programmatūra par brīvu, vai arī vismaz stipri lētāk nekā Microsoft (jo par atbalstu tāpat kādam būs jāmaksā).
Arī nesen notikušajā LATA konferencē daudzās diskusijās klausītāji uzdeva jautājumus par to, kad tā un tā programmatūra nodrošinās to un to “fīču” un kāpēc nav realizēta tā un tā funkcionalitāte, jo tas taču ir tik svarīgi. Un varbūt kādam var mazliet samaksāt, lai uztaisītu to “mums ļoti svarīgo funkcionalitāti”. Izskatījās, ka liela daļa dalībnieku bija atnākuši ar attieksmi “ko man tā atvērtā koda programmatūra tādu īpašu var dot?”.
Problēma ir tāda, ka viņi nav sapratuši open-source būtību – tas nav “lēts Microsoft”, tās vairs nav klasiskās piegādātāja un klienta attiecības, kur klients samaksā “piķi” piegādātājam un pēc tam par jebkuru problēmu var sūdzēties piegādātājam.
Open-source ir kolektīva programmatūras radīšana un savstarpējā sadarbība, kur katrs dod ieguldījumu atbilstoši savām spējām – vieni var programmēt, citi var testēt, citi var dokumentēt, citi pieredzējušie lietotāji var palīdzēt ar padomu jaunajiem lietotājiem.
Ja kāds liels uzņēmums vai valsts iestāde ir izvēlējusies atvērtā koda programmatūru, tad tā vietā lai meklētu, kurš uzņēmums tagad būs atbildīgs par visām problēmām ar šo programmatūru, vajag drīzāk ļaut saviem darbiniekiem iesaistīties šajā open-source projektā atbilstoši viņu spējām. Ja ir nepieciešama kāda jauna funkcionalitāte, kas pagaidām nav pieejama, tad vajag mēģināt pašiem to arī uztaisīt (un iespējams, ka citur pasaulē atradīsies arī citi, kas palīdzēs ar tās realizāciju). Ja ir atrasta kāda kļūda, tad pašiem arī jāmēģina arī uztaisīt šīs problēmas risinājumu, vai vismaz pietiekoši precīzi jāapraksta, kā šo problēmu var atkārtot. Ja programmatūra nav latviskota, tad pašiem arī vajag ķerties pie latviskošanas (kur parasti nav nepieciešamas īpašas programmēšanas zināšanas). Un protams, ja ir kāda lieka naudiņa, tad var arī finansiāli atbalstīt citus aktīvākos šī open-source projekta attīstītājus.
Šādā veidā arī var piesaistīt organizācijai spējīgākus IT darbiniekus, jo spējīgākajiem darbiniekiem būs stipri interesantāk pašiem iesaistīties open-source projekta attīstībā, nevis tikai būt par problēmziņojumu transportētājiem starp lietotājiem un aizjūras piegādātāju.
Un tā kā šībrīža situācijā ir moderni visos rakstos piesaukt ekonomisko krīzi, tad šajā sakarā var teikt, ka iesaistīšanās open-source projektos ir ļoti labs veids, kā samazināt importu un palielināt pievienotās vērtības radīšanu tepat uz vietas 🙂
e-lietas 
Come on! Klientam nav vēlmes un viņam arī nevajadzētu “iesaistīties” open source projektos. Viņam ir savs bizness, par ko uztraukties, nevis par kaut kādām open source fīčām vai to trūkumu.
Ar open source ir savādāk kā ar maksas programmatūru. Nopērkot maksas programmatūru, klients var aiziet pie piegādātāja un jautāt “par kādu H es esmu samaksājis visu šo naudu?”. Attiecībā uz open source bezmaksas programmatūru – ja nepatīk, ko esi dabūjis, nu, labi – atinstalē! Ko čīksti? Par brīvu taču dabūji! Jeb arī aizej pie kāda drauga un palūdz, lai viņš par mazu, bet taisnīgu samaksu uzprogrammē to fīču.
Saproti, jāmaksā būs tāpat. Jautājums ir tikai cik un kam. Ja pats nevari izdomāt, pajautā, lai kvalitatīvs konsultants izrēķina. Citiem labāk būs MS, citiem opensource.
Šeit es primāri runāju par lielām organizācijām ar lielām IT daļām, kurām es rekomendētu iesaistīties open-source projektos, nevis tikai būt par starpniekiem.
Bet arī ne-IT lietotāju gadījumā, kas izmanto open-source tikai tādēļ, ka tas ir par brīvu, tā ir diezgan tuvredzīga attieksme. Jo Tu arī kā lietotājs vari piedalīties ši projekta diskusiju forumos un gan palīdzēt citiem lietotājiem, gan tā rezultātā arī iegūt vajadzīgo palīdzību sev.
Open-source projektos cilvēku ieguldītais laiks ir svarīgāks par naudu, jo parasti open-source projektos nauda nav primārais motivators.
Mums Latvijā ir pārāk daudz uzņēmēju, kas domāt tikai un vienīgi par sevi… nevis savu valsti un kopējo labklājību. Lai kāds investētu un ar to dalītos… ha ha … 🙂
Ja to naudu, kas tiek iztērēta komerciālajiem produktiem, kuriem ir līdzīgas kvalitātes atvērtā koda risinājumi … Operētājsistēmu, ofisa produktivitātes rīki, tulkošanas rīki. Tās noteikti ir tās pamatlietas, kuras jau ir pieejamas. Man mājās ir OpenOffice un teikšu godīgi, ka mājas vajadzībām patiešām nekas vairāk nav nepieciešams… un arī lietotājam tīra sirdsapziņa, jo nav “jāzog” no M$, Tildes un citiem.
tur jau tā lieta, open-source savā ziņā ir filosofija. Savukārt liela daļa valsts iestāžu un arī komercuzņēmumu pieeja ir pavisam cita. Pirmkārt tas ir jautājums par prasībām programmatūrai – ieskaitot garantijas un ražotāja / piegādātāja atbildību. Otrkārt , tā ir attieksme – es ražoju / pasūtu (maksāju par to naudu), kāpēc man tas tagad būtu par velti jādod citiem? Treškārt – ir programmas, kuru pasūtītājs vai ražotājs nemaz nevēlas, lai citi zinātu kā tās strādā (pie tam iemesli šādai negribēšanai var būt dažādi – gan ekonomiski, gan drošības).
Es nevaru attaisnot “lielas” IT daļas pastāvēšanu arī lielā organizācijā, ja IT (risinājumi) nav organizācijas pamatbizness vai būtiska tā sastāvdaļa.
Piemēram, varētu saprast, kāpēc bankā ir IT daļa, kas izstrādā bankas internetbanku.
Bet katrai organizācijai, kurai vajag kaut kādu specifisku programmatūru, algot savus programmētājus, kas to attīsta un uztur — tas neizklausās neko racionāli.
Ir taču uzņēmuma pamatfunkcijas un IT uzņēmumā ir nepieciešams tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai palīdzētu tās veikt. Uzdrīkstēšos minēt, ka reti kad pamatfunkcijas būs tādas, lai IT vajadzētu vairāk kā uzturēšanai un lietotāju atbalstam.
@xlt
Par otro punktu – mūsdienās liela daļa veiksmīgo biznesu dod daudz ko par brīvu, lai tā rezultātā panāktu, ka izmanto citus maksas produktus. Piemēram, Google dod meklēšanu, e-pastu, dažādu programmatūru par brīvu, lai tā rezultātā pelnītu uz reklāmu. Tā ka nākotnē tie uzņēmumi, kas par visu gribēs dabūt pretī naudu, visticamāk izzudīs.
Par trešo punktu – parasti no drošības viedokļa daudz uzticamāka ir atvērtā koda programmatūra, jo tās kodu ir pārskatījušas daudz vairāk “acis” nekā slēpto ražotāja kodu, kuru vajadzības gadījumā hakeri tāpat uzzinās. Tādēļ mūsdienās arī daudzas pamata instrastruktūras programmatūras tiek open-sourcotas – operētājsistēmas, aplikāciju izstrādes “freimworki”, web un aplikāciju serveri, datubāzes. Ja biznesa specifiskā programmatūrai ir konkurētspējīga priekšrocība, tad to droši vien no biznesa viedokļa nav vēlams padarīt publisku, bet infrastruktūras programmatūra gan parasti nav tā, kas piešķirt konkurēstpējīgo priekšrocību.
@Grr
Komentārs par bankām – mūsdienās bankās internetbanka ir svarīgākais pamatbizness, tādēļ tur tas varētu būt pieņemami, ka banka pati izstrādā šādu biznesam specifisku programmatūru (kas drīzāk gan ir biznesa pakalojums, nevis tikai programmatūra). Protams priekšnosacījums ir, ka ir savākta laba, motivēta un efektīva komanda.
Tas pats piemērs par Google – viņu pamatbizness ir reklāma, bet viņi kā reklāmas kantoris tomēr nodarbojas ar programmatūras izstrādi.
Vispār brīnos par : Nopērkot maksas programmatūru, klients var aiziet pie piegādātāja un jautāt “par kādu H es esmu samaksājis visu šo naudu?”.
Kurš no jums kaut reizi ir sūdzējies MS, ka MS Office kaut kur gļuko? Licenzi neesat lasījuši, ka programma tiek piegādāta, kāda tā ir un izstrādātājs ne parko neatbild?
No otras puses – ja runā par MSO vs OOo, tad katram ir savas priekšrocības un katram savi trūkumi. Savulaik vienā projektā lietojām abus, jo viena daļa dokumentu (gari dokumenti ar plaši izmantotiem stiliem, track changes, bildēm) uzkāra MSO, otra daļa uzkāra OOo. No paša pieredzes, visvairāk sūdzējies esmu Skype supportam – tātad ne open source, ne maksas produkts, drīzāk kas līdzīgs googles biznesam.
>Es nevaru attaisnot “lielas” IT daļas pastāvēšanu arī lielā organizācijā, ja IT >(risinājumi) nav organizācijas pamatbizness vai būtiska tā sastāvdaļa.
Viss ir pilnīgi pretēji, mūsdienās reti kurā nozarē netiek izmantoti datori vai programmējamas iekārtas. Laiku, kuru tērēs gaidot IT spečuku risinājumus, pie kam parasti tie nav spējīgi iedziļināties problēmas būtībā, lietderīgāk ir algot speciālistu uz vietas. LV vien tādu uzņēmumu ir pietiekoši daudz, kaut vai lielās kompānijas kurās ir ĢIS, Oracle utt. ir labi mācēt to pārvaldīt ne tikai lietot.
Lielas kompānijas vienmēr izvēlēsies to, ko vienkārši un ātri var izmantot tiešo mērķu sasniegšanai, bet ja runā par milzīgu skaitu valsts iestāžu, izglītības sistēmu, tad tur nu lieki ir iztērēti ļoti daudzi aizņēmumu miljoni… Nu pasakiet, kādēļ bibliotēku interneta lasītavās vajadzīgi datori ar MS Office 2007 (Tur jau nav tas mājas komplekts par ls 17 -26!). Tur pilnīgi pietika ar OpenOffice.org (2.x versijai lietōtājiem ir pieejams pilns mācību materiālu komplekts – skat.http://www.jrpic.lv/?ID=1650 – ECDL materiāli Windows + MS Office, Ubuntu Linux + OpenOffice.org 2.0, PIC, Jelgava) vai IBM Lotus Symphony 1.2 (uz OpenOffice.org bāzes – ChaneelWeb ziņo, ka tā atzīta par labāko 2008.gada desktop ofisa aplikāciju un ieteiktu ar to iepazīties!). Līdzīgi arī ar skolām, augstskolām. Viss tikai tāpēc, ka čupai atbildīgo ierēdņu vai nu slinkums strādāt vai galvās “Toričelli tukšums”… Diemžēl. Tāpēc arī valstī ir KRĪZE, jo tā tas ir visās jomās. Un vēlreiz diemžēl..
kā ir tā ir…
ļoti interesants raksts!