Rekomendācijas programmētāju kvalifikācijas darbiem

14.06.2009

Šajā nedēļā piedalījos Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes programmētāju kvalifikācijas darbu vērtēšanas komisijā – gan recenzēju daudzus darbus, gan arī klausījos un vērtēju klātienē vēl vairāk darbus. Kā jau katru gadu man nepatika vairākas tendences, kas bija sastopamas daudzos darbos, tādēļ gribēju šeit izkratīt sirdi un padalīties ar rekomendācijām, kā vajadzētu labāk rakstīt šos darbus, lai saņemtu labu vērtējumu no manis kā potenciālā vērtētāja 🙂

Strādājošs, kvalitatīvs un uzturams programmatūras kods ir primārais mērķis

Kā vienu no pirmajām lietām gribēju uzsvērt šo Agile principu, jo programmēšanas kvalifikācijas darbos galvenais mērķis ir parādīt, ka autors spēj radīt kvalitatīvu programmatūru. Tādēļ:

  • Strukturējiet programmatūru saprotamos funkcionālajos moduļos.
  • Sadaliet katru moduli nelielās funkcijās vai metodēs – nekādā ziņā viena funkcija vai metode nedrīkst būt pa daudzām lappusēm. Jo tās būs īsākas un saprotamākas, jo labāk.
  • Komentāros rakstiet, kāpēc jūs kaut ko dariet, nevis vēlreiz atkārtojiet to, kas redzams kodā.
  • Sadaliet biznesa loģiku un attēlošanas loģiku dažādos moduļos (sliktākie piemēri bija, kad vienā failā ir gan PHP, gan SQL, gan HTML, gan Javascript kods sajaukts vienā lielā putrā).
  • DRY (Don’t Repeat Yourself) princips – ja kāds kods bieži tiek ar copy-paste dublēts, tad tas nozīmēt, ka šo loģiku vajag izdalīt kādā kopējā funkcijā vai metodē, lai izvairītos no koda dublēšanas.

Vienkārša, saprotama un vajadzīga dokumentācija

Daudzos darbos sliktu kodu centās kompensēt ar lieliem dokumentācijas blāķiem, kas manā vērtējumā darbu var tikai pasliktināt.

  • Labāk dokumentāciju rakstiet īsāku un saprotamāku, nevis garu un nesaprotamu.
  • Izvairieties no triviālu lietu skaidrošanas un liekvārdības, bet neaizmirstiet paskaidrot lietas, kas ir specifiskas jūsu darbam.
  • Arī dokumentācijai ir jābūt DRY – nekopējiet vienus un tos pašus aprakstus uz dažādām dokumentācijas vietām.
  • Nemāniet lasītāju, ka vispirms uzrakstījāt visu prasību specifikāciju dokumentu, pēc tam projektējuma aprakstu un tikai tad kodējāt. Ūdenskrituma metode nav vienīgā pieeja – tā ir novecojusi un mūsdienās parasti nepiemērota pieeja. Droši izmantojiet un aprakstiet iteratīvās / inkrementālās / spējās izstrādes pieejas, ja tas ir patiesais veids, kā esat veidojuši savu darbu.

Testējiet ar kodu nevis ar dokumentāciju

Daudziem liekas, ka labākais veids, kā pārliecināt lasītāju, ka viņi ir dikti labi testējuši, ir saproducēt lielu testēšanas dokumentāciju. Bet, manuprāt, liela un sarežģīta testēšanas dokumentācija apliecina tikai to, ka šie testi netika bieži izpildīti.

  • Ļoti rekomendēju apgūt jūsu izvēlētās programmēšanas valodas atbilstošo automatīzēto vienībtestēšanas ietvaru. Automatizēti un regulāri izpildīti vienībtesti vienmēr būs labāki nekā gari un manuāli izpildāmi testi.
  • Primāri testējiet jūsu darba svarīgāko un potenciāli riskantāko funkcionalitāti, nevis rakstiet daudzus vienkāršus (piemēram, lauku obligātuma pārbaudes) testus.

Drošība

  • “Paroļu šifrēšana” nav vienīgā drošības problēma un/vai prasība.
  • Ja jūsu programmā ir dažādi lietotāji ar dažādām tiesībām, tad pieejas tiesības ir vienas no primārajām drošības prasībām, kas arī ir jātestē.
  • Pirms veidojiet “web” bāzētu sistēmu, iepazīstieties ar biežākajām drošības problēmām “web” bāzētajās sistēmās – sāciet ar SQL injekcijas problēmām.

Konfigurāciju pārvaldība

  • Mūsdienās veikt programmatūras koda pārvaldību tikai ar failu rezerves kopēšanas palīdzību profesionālam programmētājam vairs nebūtu pieļaujams.
  • Apgūstiet un lietojiet atbilstošus versiju kontroles rīkus, piemēram, Subversion, Git vai citus. Versiju kontroles rīki ir vieni no programmētāju pamatrīkiem.

Darbietilpības novērtēšana

  • Darbietilpības novērtēšana ir paredzēta, lai prognozētu potenciālo darbietilpību pirms jūs esat sākuši programmēt sistēmu. Darbietilpības novērtēšana nav paredzēta, lai pamatotu komisijai, ka jūs tiešām esat veltījuši 3 mēnešus darba izstrādei.
  • Neizmantojiet sarežģītas COCOMO novērtēšanas metodes, ja jums nav skaidrs, ko tās prognozē un ja jums rezultāti sanāk pavisam savādāki nekā faktiski patērētais darbs. Un netaisnojieties ar to, ka “COCOMO paredzēts lieliem projektiem” – lielie projekti nav nekas tāds briesmīgs, kuros pēkšņi visas vienkāršās lietas ir jātaisa piecreiz sarežģītāk.
  • Ja jūs izmantojat iteratīvo / spējo (Agile) pieeju pieeju, tad izmantojiet atbilstošas spējās novērtēšanas tehnikas.

Ceru, ka šīs manas rekomendācijas studenti nākamreiz “uzgooglēs” un ņems tās vērā kvalifikācijas darba izstrādē 🙂

Advertisements