Kādu laiku nebiju lietojis savu e-paraksta karti, kā rezultātā biju piemirsis tās PIN kodu (kurš, lai būtu īpaši drošs ir 6 ciparu garumā). Un diemžēl arī vairs neatcerējos, kur esmu noslēpis savu PIN un PUK kodu lapiņu.
Tādēļ devos uz Latvijas Pasta “Saktas” nodaļu, lai noskaidrotu, ko man tagad darīt. Tur man pastāstīja, ka vajadzēs iegādāties jaunu e-paraksta karti, bet juridiskajām personām viņi neko nevar izdarīt — vajag kontaktēties ar pārdošanas daļu.
Man iedeva pārdošanas daļas vizītkarti, uz kuras ir rakstīts, ka viņu e-pasta kontaktadrese ir bizness@e-me.lv. Šāda pati informācija ir redzama arī e-me kontaktu/ lapā. Tādēļ arī nosūtīju savu sāpi uz šo adresi ar jautājumu, ko man tālāk darīt.
Tad kad pēc dienas nebiju saņēmis nekādu atbildi, nosūtīju atgādinājuma e-pastu. Arī pēc tā divas dienas sekoja klusums un nekādu atbildi nesaņēmu. Tad man nācās atgriezties pie pagājušā gadsimta tehnoloģijām un zvanīt pa norādīto telefonu.
Pārdošanas daļas pārstāvis man pastāstīja, ka viņš nezinot, kas saņemot e-pastus uz bizness@e-me.lv un ka tā neesot viņu e-pasta adrese, jo šī e-pasta adrese esot IT daļai. Uz komentāru, ka uz viņu vizītkartes un arī webā ir rakstīts, ka tā ir Pārdošanas daļas e-pasta adrese, viņš atbildēja, ka diemžēl Latvijas Pastā ir birokrātija un web lapas veido mārketinga daļa un viņi tur neko nevarot mainīt.
Man būtu silts ieteikums Latvijas Pastam, ka piedāvājot tādas advancētas e-lietas kā e-paraksts, vispirms vajadzētu iemācīties apieties ar vienkāršākām e-lietām kā e-pasts. Un, lai panāktu lielāku e-paraksta lietotāju skaitu, efektīvāk būtu uzlabot e-paraksta klientu servisu, nevis draudēt, ka e-paraksta izmantošanu vajadzētu padarīt par obligātu.