Pirmais mēnesis ar Mac

05.09.2007

Esmu “noswitchojies”.

macbook_pro.jpgUz šo soli briedu jau pēdējo pusgadu. Agrāk jau rakstīju, ka pēdējā laikā biju ievērojis, ka Macus izmanto arvien vairāk guru programmēšanas un citās IT jomās. Un tā kā pēdējā laikā bieži nodarbojos arī ar Ruby on Rails, tad Ruby kopienas aizraušanās ar Mac arī pastiprināja vēlmi mainīt reliģiju.

Tā rezultātā pirms mēneša esmu kļuvis par MacBook Pro lietotāju.

Pirmā nedēļa pamatā pagāja, lai piedabūtu Macu strādāt Windowsu korporatīvajā pasaulē:

  • Sākotnēji bija problēmas ar to, ka standarta Mac OS X SMB klients negrib strādāt ar Windows 2003 servera šārēm – nācās pieinstalēt trešās puses rīku, lai piedabūtu to strādāt. Sākotnēji mēģināju citu risinājumu, bet tas man ik pa laikam uzkarināja visu operētājsistēmu.
  • Ik pa laikam nākas saskarties ar kādiem MS Office vai citiem failiem, kur ir izmantoti kādi eksotiski Windows fonti, kurus tad vajag pieinstalēt pie Mac OS X. Un ar atsevišķiem Windows fontiem dažkārt rodas problēmas, ka vai nu latviešu burti korekti neattēlojas, vai arī paša fonta attēlošanā ir kādi gļuki.
  • Dažas aplikācijas īsti labi nestrādā ar latviešu tekstiem Windows-1257 kodējumā – patlaban vēl ir problēmas ar atsevišķām Lotus Notes datubāzēm.

Bet, neskatoties uz šīm pāris problēmām, kopējā pirmā mēneša lietošanas pieredze ir ļoti pozitīva:

  • Tā kā, salīdzinot ar Windowsiem, Mac OS X daudz vairāk lietas ir integrētas pašā operētājsistēmā, tad ir daudz mazāk sainstalētu trešo pušu papildus draiveru vai utilītprogammu, kas visu laiku kaut ko dara fona režīmā. Pēdējā laikā ar Windowsiem man bieži gadījās problēma, ka kāds nezināms process ir paņēmis visu procesora laiku un nav skaidrs, ko viņš īsti dara.
  • Ir ērti, ka lielākajai daļai Mac aplikāciju ir daudz līdzīgāks lietotāja interfeiss un daudz vairāk “keyboard shortcuts”, kas strādā līdzīgi visās aplikācijās – tā rezultātā daudzas operācijas var paveikt ātrāk ar klaviatūras palīdzību.
  • Windowsos ļoti pietrūka Unix komandrindas un standarta Unix utilītprogrammas. Mac OS X tas viss ir un papildus Mac OS X termināla aplikācija korekti strādā ar Unicode (UTF-8) simboliem (agrāk tādas nebiju sastapis).
  • Ikdienā lietoju vairākas augstas produktivitātes aplikācijas, kas radītas tikai priekš Mac OS X – iGTD (darāmo darbu saraksta uzturēšanai) un TextMate (iespējams, labākais teksta redaktors pasaulē…)
  • Protams arī priecē gan MacBook Pro, gan Mac OS X vizuālais izskats – tas tomēr ir patīkami strādāt ar skaistām lietām.
  • Nebūs man jāatsakās arī no e-paraksta lietošanas, jo varu palaist Windows virtuālo mašīnu un tajā pilnvērtīgi darbināt gan e-Parakstītāju, gan MS Office aplikācijas ar e-parakstu. Varu, protams, pašā Mac OS X darbināt arī SignAnywhere Free, bet diemžēl dēļ e-me karšu draiveru trūkuma uz Mac OS X nevaru izveidot e-parakstu ar šo aplikāciju.
  • Esmu izmēģinājis arī Keynote un pirmās izveidotās prezentācijas man sanāk stipri smukākas nekā agrākās PowerPoint prezentācijas. Man radies iespaids, ka PowerPoint ar saviem standarta šabloniem un noklusētajiem uzstādījumiem mudina taisīt “bullet point” teksta blāķus, savukārt Keynote daudz vairāk mudina taisīt vizuālas prezentācijas ar mazāku teksta apjomu.
  • Mājas vajadzībām esmu beidzot apstrādājis pēdējā pusgada safilmētos mājas video materiālus un ar jauno iMovie salīdzinoši ātri no stundu gariem oriģināliem esmu samontējis skatāmas 5-10 minūšu filmiņas.
  • Nu un lai samontētās filmas un sabildētos foto un mūzikas ierakstus varētu vienkāršāk baudīt uz mājas video / audio aparatūras, esmu iegādājies jauno Apple TV kastīti, uz kuras 160GB diska automātiski sinhronizējas visa mana audio / video / foto kolekcija.

Tagad vēl jāsagaida, kad hakeri sāks izplatīt iPhone atbloķēšanas programmatūru un tad varēs noswitchot arī Nokia pret iPhone 🙂

Advertisements

Vai Mac ir arī programmētāju labākais draugs?

18.01.2007

Līdz šim es biju diezgan vienaldzīgs pret Mac fanātiķiem, kas jūsmoja par to, kā viss uz Mac ir labāks. Man likās, ka visbiežāk šie Mac entuziasti bija no grafikas / video / audio dizaineru un mākslinieku loka un es pieņemu, ka viņiem tiešām Mac varētu būt piemērotāks.

Bet pēdējā laikā manu uzmanību ir piesaistījis tas, ka daudzi “top programmētāji” arī ir pārslēgušies uz Mac. Daži no piemēriem:

  • Ruby on Rails core team ar David Heinemeier Hansson priekšgalā visi lieto Mac. Viņu labākais draugs uz Mac ir TextMate, kurš tiešām izskatās viens no labākajiem teksta redaktoriem programmētāju vajadzībām. TextMate radītāji arī ir tik fanātiski “makisti”, ka atsakās portēt šo teksta redaktoru uz Windows vai Linux (patlaban izmēģinu tā atdarīnājumu uz Windows – e teksta redatoru – un jāsaka, ka pat atdarinājums ir tīri labs).
  • Droši vien ka Ruby kopienas iespaidā arī pragmatiskais programmētājs un daudzu labu grāmatu autors Dave Thomas pirms kāda laika ir pāslēdzies no Linux uz Mac.
  • Smalltalk programmētājs un Seaside web applications framework radītājs Avi Bryant lieto Mac.
  • Lisp programmētājs un pirmā application service provider radītājs Paul Graham raksta, ka aizvien vairāk viņam zināmie hakeri pārslēdzas uz Mac.
  • Atlassian programmētāji arī lieto Mac. Viņi ir radījuši populārās Java bāzētās JIRA issue tracking un Confluence wiki sistēmās.
  • Līderu izvēle ietekmē arī sekotājus – skats no RailsConf 2006 🙂 Saka, ka arī Java konferencēs parādās arvien vairāk MacBooki.

Kādi varētu būt galvenie iemesli Mac popularitātes pieaugumam “top” programmētāju vidū?

  • Pragmatiskais apsvērums ir tāds, ka ne-Microsoftiskie programmētāji visticamāk savas aplikācijas produkcijā darbinās uz Unix/Linux veidīgajiem serveriem, un tādā gadījumā OS X vai Linux uz savas darbstacijas ir daudz noderīgāks, lai topošo sistēmu izstrādes laikā izmēģinātu uz sava datora. Un lai arī cik labi būs wizardi programmēšanas IDE rīkos, vislielāko produktivitāti varēs sasniegt programmētājs, kas pārzinās Unixa komandrindas spēcīgās iespējas.
  • Savukārt izvēli par labu OS X nevis Linux var raksturot ar Dave Thomas citātu – “I switched to Macs a couple of years ago after being a Linux person for more than 10 years. The tools are not necessarily better, but they don’t have to be sharpened or maintained as often, which lets be concentrate on just using them.”
  • Un papildus, kas man likās būtiski, ir tas, ka izvēli par labu Mac izdara tie programmētāji, kas par būtiskām programmatūras īpašībām uzskata lietojamību un estētisku vienkāršību – iespējams, ka tas, ja programmētājs lieto estētisku un vienkārši lietojamu Macu stimulē viņu radīt arī estētisku un ērti lietojamu programmatūru.

Šo novērojumu rezultātā es vairs neesmu tik skeptisks pret Mac un OS X entuziastiem 🙂