e-latvenergo – viens no trīs labākajiem e-pakalpojumu projektiem

22.11.2008

Vakardien notika LIKTA (Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija) 10. konference, kurā otro reizi tika pasniegtas “Platīna peles” balvas.

e-latvenergo.png

Bija patīkami, ka par vienu no trijiem labākajiem ePārvaldes un e-pakalpojumu projektiem tika atzīts Latvenergo klientu portāls e-latvenergo un man bija tas gods saņemt “atzinības rakstu” kā šīs sistēmas izstrādātāju pārstāvim. Platīna peli kā pats labākais projekts saņēma “Swedbankas ceturtās paaudzes internetbanka privātpersonām” – droši vien žūrija ņēma vērā ilggadējos hanza.net panākumus nevis tikai šogad veikto web dizaina maiņu. Trešais no labākajiem projektiem bija “Trešais tēva dēls”.

e-latvenergo patlabam ir arī lielākā web aplikācija Latvijā, kas izstrādāta ar Ruby on Rails, un man kā Ruby fanam un popularizētājam un prieks, ka izdevies ar to izveidot projektu, kas ieguvis šādu atzinību. Varētu teikt, ka arī e-latvenergo ir 4. paaudzes, jo pateicoties Ruby on Rails ātrajai izstrādes pieejai mēs šī gada laikā esam izstrādājuši vismaz četras jaunas sistēmas relīzes.

Vēl interesanti, ka e-latvenergo projekts aktīvi sadarbojas arī ar pārējiem laureātiem – e-latvenergo iespējams autentificēties un veikt maksājumus ar Swedbankas internetbanku, kā arī sadarbībā ar Trešā tēva dēla projektu tika apmācīti bibliotekāri, lai viņi savukārt varētu apmācīt publisko bibliotēku interneta piekļuves vietu apmeklētājus darbam ar e-latvenergo.

Platīna peli Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sporta projektu kategorijā ieguva “Pasaku portāls www.pasakas.net”. Līdz šim par tādu projektu nebiju dzirdējis, bet tagad radās interese to parādīt saviem bērniem – tas izskatās varētu būt noderīgāks datorlaika izmantošanas veids, nekā spēlēt spēlītes 🙂

Advertisements

Twitter – kādam nolūkam izmantot?

04.04.2008

twitter.pngSākotnēji man twitter.com ideja likās muļķīga un ka tas nostrādās tikai uz Web 2.0 fanātiem, kas lieto visu, ko viņiem padod priekšā.

Bet tagad es esmu sapratis, ka nav tik ļoti svarīgs tehniskais risinājums un arī sākotnējais nolūks (ko burtiski var saprast kā to, ka visiem tagad varēs paziņot, ka ēdu brokastis vai arī atrodos tualetē), bet gan tas, kādiem nolūkiem to sāk izmantot dažādas lietotāju kopienas.

Twitter sāka mani atkal interesēt, kad redzēju, ka to izmanto daudzu konferenču dalībnieki, lai konferenču laikā operatīvi varētu paust savu viedokli par redzēto un dzirdēto. Tādēļ pirms došanās uz Euruko konferenci nolēmu pievienoties Twitteram un sāku sekot līdzi vairāku Rubyistu twittiem, kuri šķita man interesanti. Kas šķita interesanti, ka Twitterā var atrast lielāko daļu Ruby kopienas aktīvo dalībnieku un ka pamatā viņi Twitteru izmanto profesionālo jaunumu apmaiņai. Tā rezultātā tas arī mani stimulēja Twitteru izmantot savu Ruby aktivitāšu publicēšanai.

Tādēļ, pirms sākat izmantot Twitteru, izdomājiet, kādam nolūkam jūs to gribat darīt. Ja jūs tur katru dienu liksiet desmitiem ierakstu par tēmu “ko lai tagad tādu šeit ieraksta”, tad jūsu “signal vs noise” attiecība būs ļoti zema un nez vai ilgtermiņā daudzi gribēs sekot līdzi jūsu haotiskajam domu gājienam. Bet toties, ja kāda lietotāju grupa ar līdzīgām interesēm izmanto Twitteru šo līdzīgo interešu apspriešanai, tad tas tiešām var būt ļoti efektīvs jaunumu apmaiņas mehānisms.

Vai arī kādam ir cits viedoklis?


Kāpēc maziem ir jāizliekas par lieliem?

12.04.2007

Intereses pēc sekoju līdzi ITDarbs darba sludinājumu RSS feedam, lai būtu lietas kursā, kāda veida IT speciālisti ir biežāk pieprasīti darba tirgū (jo pašiem arī regulāri tos vajag 🙂 )

Lielākā daļa darba sludinājumu nāk no maziem un ne pārāk bieži dzirdētiem kantoriem, kuri sāk paplašināt biznesu un meklē kādu papildus PHP programmētāju vai weba dizaineri. Intereses pēc ik pa laikam apskatos arī šo kantoru mājas lapas.

Kas mani vienmēr izbrīna ir tas, ka visi šie mazie kantori savos webos cenšas izlikties par bezpersoniskiem lieliem uzņēmumiem – sataisīti skaisti bezpersoniski apraksti, cik viņi ir gudri un varoši un ko tik visu viņi prot. Izskatās, ka šo mazo uzņēmumu web lapas cenšas uztaisīt pēc iespējas līdzīgākas bezpersoniskajām lielo uzņēmumu mājas lapām, lai tikai lapas apmeklētājam nerastos aizdomas, ka tas īstenībā ir tikai pāris cilvēku kantoris. Labākajā gadījumā konkrētu cilvēku vārdi parādās tikai kaut kur noslēpti kontaktinformācijas lapā, bet dažreiz arī kontaktinformācijas lapā parādās bezpersoniskās info@blahblah.lv vai market@blahblah.com e-pasta adreses.

Daži tipiskie bezpersoniskie citāti no šādu kompāniju mājas lapām

  • Kompānija tika dibināta […] apvienojoties vairākiem industrijas profesionāļiem.
  • Nepilnajos trīs darbības gados uzņēmums ir strauji audzis un attīstījies, šobrīd nodrošinot darba vietas vairāk nekā 10 pastāvīgiem darbiniekiem […]
  • […] has focused on a good mix of creative and dedicated staff with different skills.
  • Uzņēmumā darbojas augsti kvalificēti speciālisti – […] mākslinieki […] programmētāji […] tehniskie darbinieki

Kāpēc šie mazie kantori nelepojas un neraksta par savu galveno vērtību – saviem konkrētajiem darbiniekiem? Tieši tā ir tā būtiskā lieta, kas vieži vien viņus atšķir no lielajām kompānijām, ka viņi ar dažiem spējīgiem darbiniekiem dažreiz spēj paveikt vairāk nekā lielās kompānijas ar lielāku darbinieku skaitu.

Ja es būtu šo mazo uzņēmumu potenciālais klients, tad man daudz vairāk interesētu redzēt, kas ir šie konkrētie darbinieki, kas strādā šajā uzņēmumā, kāds ir viņu personīgais viedoklis par to darbu, ko viņi dara. Jo savādāk, ja web lapā ir izlikti tikai standarta bla-bla teksti, vai tas tiešām kādu klientu pārliecina?

Kāpēc šie mazie kantori tad slēpj šo savu galveno vērtību? Vai baidās, ka ja pārāk publiskos vai saslavēs, tad kāds cits viņiem tos nocels? Man gan liekas, ka jo vairāk darbinieks jutīsies novērtēts un paslavēts, jo mazāka viņam būs motivācija iet pie kāda cita.