Kā sagatavot labu [BarCamp] prezentāciju

09.02.2009

Pagājušajā nedēļas nogalē piedalījos BarCamp Baltics 2009 ne-konferencē (tikai pirmajā dienā) un kopumā jāsaka, ka no organizācijas viedokļa viss bija ļoti labi – liels paldies organizatoru komandai par ieguldīto darbu!

barcamp_schedule.jpg

Toties no BarCamp apmeklētāju viedokļa gribētos, ka tie būtu sagatavojušies mazliet labāk. Viens no BarCamp noteikumiem ir, ka ja Tu nāc uz BarCamp, tad arī vajag tur aktīvi piedalīties – vislabāk ar savu prezentāciju, vai arī vismaz iesaistoties diskusijās. Uz pasākumu bija ieradušies vairāk nekā 500 dalībnieku, bet pieejamais prezentāciju grafiks tā arī netika pilnībā aizpildīts – uz prezentāciju sākumu bija pieteikušies ap 35 prezentētāji, kas līdz pasākuma beigām palielinājās par vēl kādiem 10.

Tā rezultātā dažos grafika intervālos ar tēmu piedāvājumu bija pašvaki. Kā arī dažas no apmeklētajām prezentācijām īpaši neaizkustināja. Tā kā pašam ikdienā nākas ļoti bieži nodarboties ar prezentēšanu, tad gribēju padalīties ar ieteikumiem, kā sagatavot labu un interesantu prezentāciju, lai nākamajā BarCamp prezentēt gribētāju būtu stipri vairāk 🙂

  • Izdomājiet, kas ir tas vēstījums (“message”), ko gribat citiem pavēstīt.
    Ja jūs kaut ko stāstīsiet, bet nebūs skaidrs, kādēļ jūs to citiem gribat pastāstīt, tad citiem tas nebūs interesanti.
  • Sagatavojieties prezentācijai un to iepriekš izmēģiniet
    Ja jūs kādu tēmu esat stāstījuši jau daudzas reizes, tad varbūt vēl vienu reizi jūs to varat pastāstīt bez gatavošanās. Bet ja tā ir pirmā reize un ikdienā nesanāk nodarboties ar prezentēšanu, tad noteikti vajag prezentāciju izmēģināt – kaut vai mājās spoguļa priekšā.
  • Runājiet par tēmu kaislīgi un nebaidities izteikt savu viedokli par to
    Diskusija izvērtīsies tad, ja būs skaidrs prezentētāja viedoklis par kādu tēmu. Ja tikai izklāstīs vispārzināmus faktus, tad diskusijai nebūs pamata.
  • Sagatavojiet vizuāli pievilcīgus slaidus
    Tas mani mazliet izbrīnija, redzot, ka jauno mēdiju entuziasti, lieto pagājušā gadsimta stilā veidotus “bullet-point” prezentācijas slaidus. Slaidi nav paredzēti lasīšanai – vārdi būs daudz iedarbīgāki, ja tos pateiks pareizajā intonācijā. Slaidi ir paredzēti, lai vizuālā veidā paspilgtinātu jūsu teikto. Tādēļ nepaslinkojiet un pameklējiet Googlē atbilstošas vizuālas bildes, lai ilustrētu jūsu stāstījumu, vai arī uzzīmējiet kādu vizuālu shēmu, kas palīdzēs uztvert stāstījumu.
    Un vēl – ja izmantojiet agrākas prezentācijas slaidus, tad pārskatiet, vai šajā reizē tiešām visi slaidi tiks izmantoti, vai nevajag kaut ko pamainīt šīs auditorijas specifikai.
  • Iemārketējiet savu prezentāciju pareizajai mērķauditorijai
    Sākot no tādas triviālas lietas, ka prezentācijas nosaukumu uzrakstiet tādā valodā, kādā to stāstīsiet (lai nepiečakarētu vāciešus, kas atnāk uz prezentāciju ar virsrakstu angliski, bet konstatē, ka prezentācija notiks krieviski). Ja rakstiet tēmas nosaukumu ar roku, tad rakstiet to ar lieliem, saprotamiem burtiem – ne visi var saprast jūsu mikroskopisko rokrakstu. Un centieties, lai virsrakstā būtu iekļauts jūsu prezentācijas esence.
  • Nepārtērējiet laiku un atstājiet vietu diskusijai
    Jo atgriezeniskā saite no auditorijas taču ir galvenais – ja neinteresē, kāds ir auditorijas viedoklis, tad var arī vienkārši palikt pie prezentēšanas spoguļa priekšā 🙂
  • Nepārcentieties ar sava ego slavināšanu
    Ja prezentācijas laikā tikai slavināsiet sevi, cik jūs kruti kaut ko esat izdarījuši, tad tas visticamāk radīs negatīvu vai labākajā gadījumā vienaldzīgu reakciju no auditorijas. Ja jūs taisat prezentāciju auditorijai, tad primāri domājat, ko jūs varat tai dot, nevis sagaidiet uzslavas no tās.

Pats centos pieturēties pie šiem principiem un spriežot pēc auditorijas jautājumiem un atsauksmēm mana prezentācija “Why I love Ruby on Rails” sanāca tīri laba 🙂 Ievietoju arī savus slaidus, ko lietoju:

Ja kādam ir vēl kādas rekomendācijas, ka veidot labas prezentācijas, tad labprāt uzklausīšu komentāros.


Open-source domāšana

13.12.2008

opensource.jpgPēdējā laikā daudzi ir sākuši runāt par open-source jeb atvērtā koda programmatūru, kur skaļākā diskusija bija par to, vai valsts iestādēs vajadzētu Microsoft Office vietā izmantot OpenOffice.org. Bieži šajās diskusijās open-source termins tiek reducēts uz to, ka tā ir programmatūra par brīvu, vai arī vismaz stipri lētāk nekā Microsoft (jo par atbalstu tāpat kādam būs jāmaksā).

Arī nesen notikušajā LATA konferencē daudzās diskusijās klausītāji uzdeva jautājumus par to, kad tā un tā programmatūra nodrošinās to un to “fīču” un kāpēc nav realizēta tā un tā funkcionalitāte, jo tas taču ir tik svarīgi. Un varbūt kādam var mazliet samaksāt, lai uztaisītu to “mums ļoti svarīgo funkcionalitāti”. Izskatījās, ka liela daļa dalībnieku bija atnākuši ar attieksmi “ko man tā atvērtā koda programmatūra tādu īpašu var dot?”.

Problēma ir tāda, ka viņi nav sapratuši open-source būtību – tas nav “lēts Microsoft”, tās vairs nav klasiskās piegādātāja un klienta attiecības, kur klients samaksā “piķi” piegādātājam un pēc tam par jebkuru problēmu var sūdzēties piegādātājam.

Open-source ir kolektīva programmatūras radīšana un savstarpējā sadarbība, kur katrs dod ieguldījumu atbilstoši savām spējām – vieni var programmēt, citi var testēt, citi var dokumentēt, citi pieredzējušie lietotāji var palīdzēt ar padomu jaunajiem lietotājiem.

Ja kāds liels uzņēmums vai valsts iestāde ir izvēlējusies atvērtā koda programmatūru, tad tā vietā lai meklētu, kurš uzņēmums tagad būs atbildīgs par visām problēmām ar šo programmatūru, vajag drīzāk ļaut saviem darbiniekiem iesaistīties šajā open-source projektā atbilstoši viņu spējām. Ja ir nepieciešama kāda jauna funkcionalitāte, kas pagaidām nav pieejama, tad vajag mēģināt pašiem to arī uztaisīt (un iespējams, ka citur pasaulē atradīsies arī citi, kas palīdzēs ar tās realizāciju). Ja ir atrasta kāda kļūda, tad pašiem arī jāmēģina arī uztaisīt šīs problēmas risinājumu, vai vismaz pietiekoši precīzi jāapraksta, kā šo problēmu var atkārtot. Ja programmatūra nav latviskota, tad pašiem arī vajag ķerties pie latviskošanas (kur parasti nav nepieciešamas īpašas programmēšanas zināšanas). Un protams, ja ir kāda lieka naudiņa, tad var arī finansiāli atbalstīt citus aktīvākos šī open-source projekta attīstītājus.

Šādā veidā arī var piesaistīt organizācijai spējīgākus IT darbiniekus, jo spējīgākajiem darbiniekiem būs stipri interesantāk pašiem iesaistīties open-source projekta attīstībā, nevis tikai būt par problēmziņojumu transportētājiem starp lietotājiem un aizjūras piegādātāju.

Un tā kā šībrīža situācijā ir moderni visos rakstos piesaukt ekonomisko krīzi, tad šajā sakarā var teikt, ka iesaistīšanās open-source projektos ir ļoti labs veids, kā samazināt importu un palielināt pievienotās vērtības radīšanu tepat uz vietas 🙂


e-latvenergo – viens no trīs labākajiem e-pakalpojumu projektiem

22.11.2008

Vakardien notika LIKTA (Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija) 10. konference, kurā otro reizi tika pasniegtas “Platīna peles” balvas.

e-latvenergo.png

Bija patīkami, ka par vienu no trijiem labākajiem ePārvaldes un e-pakalpojumu projektiem tika atzīts Latvenergo klientu portāls e-latvenergo un man bija tas gods saņemt “atzinības rakstu” kā šīs sistēmas izstrādātāju pārstāvim. Platīna peli kā pats labākais projekts saņēma “Swedbankas ceturtās paaudzes internetbanka privātpersonām” – droši vien žūrija ņēma vērā ilggadējos hanza.net panākumus nevis tikai šogad veikto web dizaina maiņu. Trešais no labākajiem projektiem bija “Trešais tēva dēls”.

e-latvenergo patlabam ir arī lielākā web aplikācija Latvijā, kas izstrādāta ar Ruby on Rails, un man kā Ruby fanam un popularizētājam un prieks, ka izdevies ar to izveidot projektu, kas ieguvis šādu atzinību. Varētu teikt, ka arī e-latvenergo ir 4. paaudzes, jo pateicoties Ruby on Rails ātrajai izstrādes pieejai mēs šī gada laikā esam izstrādājuši vismaz četras jaunas sistēmas relīzes.

Vēl interesanti, ka e-latvenergo projekts aktīvi sadarbojas arī ar pārējiem laureātiem – e-latvenergo iespējams autentificēties un veikt maksājumus ar Swedbankas internetbanku, kā arī sadarbībā ar Trešā tēva dēla projektu tika apmācīti bibliotekāri, lai viņi savukārt varētu apmācīt publisko bibliotēku interneta piekļuves vietu apmeklētājus darbam ar e-latvenergo.

Platīna peli Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sporta projektu kategorijā ieguva “Pasaku portāls www.pasakas.net”. Līdz šim par tādu projektu nebiju dzirdējis, bet tagad radās interese to parādīt saviem bērniem – tas izskatās varētu būt noderīgāks datorlaika izmantošanas veids, nekā spēlēt spēlītes 🙂


Uzstājos BibCamp 2

07.11.2008

Tā kā mūsu kompānija bija viens no galvenajiem organizatoriem BibCamp 2 “nekonferencei bibliotekāriem”, tad organizētāji palūdza mani piedalīties un kaut ko noprezentēt. Tā kā runāt par man tuvām lietām man patīk :), tad es pieteicos uz veselām trīs prezentācijām.

Tālāk redzami slaidi no manām prezentācijām:

Web 2.0

Web lietojamība

Spējā jeb Agile pieeja

Galvenais “izaicinājums” bija noprezentēt šīs tehnoloģiskās tēmas pēc iespējas ne-tehnoloģiskākā veidā. Kopumā izdevās samērā veiksmīgi, jo auditorijai bija daudz jautājumu. Vislielākā interese bija par web lietojamību, jo šīs idejas var izmantot jebkuršs arī vienkāršu web lapu veidošanā.

Kopumā iespaids par BibCamp palika labs un noteikti rekomendēju arī citās jomās sākt organizēt šāda veida “nekonferences”. Par citiem BibCamp 2 iespaidiem var izlasīt Jāņa un Kristapa blogos.


Podkāsti programmētājiem

31.10.2008

Tā kā ikdienā es daudz laika pavadu automašīnā, tad es cenšos efektīvi izmantot arī šo laiku. Pēdējā laikā visvairāk automašīnā es klausos dažādus podkāstus un tādēļ gribēju padalīties ar informāciju par tiem, kas man liekas interesanti un vērtīgi.

Tā kā strādāju programmatūras izstrādes biznesā, tad lielu daļu sastāda tieši “podkāsti programmētājiem”:

Ruby on Rails podcastrails_podcast.png

Tā kā Ruby ir viena no manām mīļākajām programmēšanas valodām, tad sākšu ar šo. Šo podkāstu veido Geoffrey Grosenbach un tajā pamatā ir intervijas ar dažādiem Rubyistiem. Geoffrey vēl ir slavens ar to, ka viņš veido PeepCode screencasts, kuri ir ļoti noderīgi Ruby on Rails apgūšanai.

Rails Envyrails_envy.png

Šis ir regulārs iknedēļas podkāsts par Ruby un Rails jaunumiem, kuru veido Gregg Pollack un Jason Seifer. Jaunumi tiek pasniegti interesantā veidā ar nelielu (vai dažreiz lielu) humora devu. Popularitāti Ruby kopienā viņi ieguva ar savām Ruby on Rails video “reklāmām”.

Rubyology

Šis ir vēl viens Ruby podkāsts, ko veido Chris Matthieu, kur pēdējā laikā pamatā arī ir intervijas ar citiem Rubyistiem. Šim podkāstam joprojām pieklibo audio kvalitāti, kā rezultātā to ir grūti klausīties ejot pa ielu.

Pragmatic Programmerspragprog.png

Esmu lasījis daudz Pragmatic Programmers grāmatas, tādēļ arī klausos viņu podkāstu, kur ir intervijas ar jauno grāmatu autoriem.

FLOSS Weeklyfloss.png

Šo podkāstu veido Randal Schwartz un Leo Laporte (kurš veido arī ļoti daudz citus podkāstus) un kurš pedējā laikā tiešām ir iknedēļas podkāsts, kurā ir intervijas ar dažādu atvērtā koda jeb opensource projektu veidotājiem.

Stack Overflowstackoverflow.png

Šo podkāstu veido Jeff Atwood un Joel Spolsky, kas ir plaši pazīstami ar savām iepriekšējām blogošanas un citām publiskajām aktivitātēm. Šajā podkāstā viņi runā gan par kopējo Stack Overflow projektu, gan arī par daudzām citām interesantām programmatūras izstrādes lietām.

HanselminutesHanselminutes.png

Šis podkāsts pamatā ir par Microsoft .NET tehnoloģijām, ko veido Scott Hanselman, kas pats nesen ir sācis strādāt Microsoftā. Bet daudzas epizodes skar plašākas web izstrādes tēmas, tādēļ ir interesanti paklausīties arī tiem, kas nepārzin .NET tehnoloģijas.

Alt.NETaltnet.png

Šis ir vēl viens podkāsts par .NET tehnoloģijām, bet to veido Alt.NET grupas entuziasti, kam bieži vien ir savādāks viedoklis nekā Microsoftam. Vairākas epizodes ir par Ruby, JavaScript un Agile tēmām, kas mani interesē.

Agile Toolkitagiletoolkit.jpg

Šajā podkāstā pamatā ir intervijas ar Agile Software Development teorētiķeim un praktiķiem. Pēdējā laikā jaunas epizodes iznāk reti, bet arhīvos ir pieejamas ļoti daudzas interesantas intervijas.

SPaMCAST

Pilnā vārdā tas ir Software Process and Measurement Cast. Atbilstoši savam nosaukumam liela daļa no podkāsta tiešām ir spams, bet arhīvā var atrast pāris labas intervijas ar Agile klasiķiem – Mike Cohn, Ken Schwaber, Scott Ambler, Kent Beck, Johanna Rothman, Mary Poppendieck.

Technometria

Šo podkāstu veido Phil Windley, kas ir gan profesors, gan viens no IT Conversations producentiem. Šajā personīgajā podkāstā viņš regulāri ar saviem paziņām pārrunā programmatūras izstrādes un IT aktualitātes.

Vai kādam ir vēl kādas labas rekomendācijas par podkāstiem programmētājiem? Labprāt dzirdēšu komentāros.


Ruby on Rails prezentācija Oracle dienā jeb kā uztaisīt blog aplikāciju 10 minūtēs

17.10.2008

Vakardien notika ikgadējā Latvijas Oracle diena – konference Oracle klientiem un partneriem, kurā uzstājas gan Oracle, gan arī Oracle partneru pārstāvji.

Arī es izmantoju šo iespēju, lai pastāstītu par to, kā veidot web aplikācijas ar Ruby on Rails un Oracle datubāzi, ar ko mums ir jau diezgan liela pieredze. Šie ir mani slaidi, ko izmantoju prezentācijā:

Prezentācijas izaicinošākā daļa bija tā, kad dzīvajā demonstrēju blog aplikācijas izveidi ar Ruby on Rails 10 minūšu laikā (nu varbūt arī bija mazliet ilgāk, jo vajadzēja ne tikai kodēt, bet arī runāt :)). Tiem, kas to neredzēja, esmu sagatavojis “skrīnkāstu”:

blog10min.png

Labprāt dzirdēšu komentārus par to, cik labs man tas ir sanācis un vai ir labāks par oriģinālo DHH skrīnkāstu 🙂

Vēl pastāstīju un rekomendēju izmantot ar Ruby on Rails un Oracle veidoto e-latvenergo sistēmu. Ja kāds no lasītājiem to vēl nav lietojis, tad noteikti izmēģiniet!

Tā kā arī Oracle daudz runā par Web 2.0, tad mēģināju popularizēt on-line Twitterošanu konferences laikā, kas bija ļoti populāra Oracle OpenWorld konferencē. Kā redzams Latvijas konferencēs ir vēl ļoti maz entuziastu, kas izmanto šīs jaunās e-socializēšanās iespējas. Droši vien dēļ tā, ka vakarā varēja ļoti labi socializēties klātienē pēckonferences pasākumā 🙂


Oracle OpenWorld jaunumi

01.10.2008

openworld_logo.gif
Pagājušajā nedēļā biju gadskārtējajā Oracle OpenWorld konferencē Sanfrancisko. Konference kā vienmēr bija ļoti liela (vairāk kā 40 tūkstoši dalībnieki, vairāki tūkstoši prezentāciju), tādēļ visu viens pats nevarēju aptvert, bet šeit gribēju pieminēt galvenos jaunumus, uz ko Oracle lika uzsvaru:

  • HP Oracle Database Machine un Oracle Exadata Storage
    Šie bija galvenie jaunumi, ko savā keynotā paziņoja Larry Ellison. Kā Larry stāstīja, šie ir pirmie Oracle hardware produkti, kas tapuši sadarbībā kopā ar HP. Exadata Storage ir inteliģents datu glabāšanas risinājums, kas optimizēts Oracle datubāžu vajadzībām, lai varētu lielus datubāzes pieprasījumus efektīvi saparalelizēt starp dažādām Exadata storage mezgliem (nodēm). HP Oracle Database Machine ir uz Exadata storage bazēts integrēts datubāzes servera risinājums, kas iekļauj gan datubāzes serveri, gan disku masīvu, gan Oracle datubāzes programmatūru. Pamatā risinājums ir orientēts lielu datu noliktavu (data warehouse) vajadzībām – prezentācijā tika stāstīts, ka ar šo risinājumu ir panākts 10-50 reizes lielāka pieprasījumu ātrdarbība pirmajos pilota klientos. Bet šis risinājums var arī paātrināt arī OLTP (on-line transaction processing) datubāžu veiktspēju, ja šajās OLTP sistēmās ir arī liels on-line reporting apjoms.
  • Oracle Beehive
    Šis ir jaunais Oracle kolaborācijas produkts, kas nodrošina e-pastu, kalendāru, dokumentu vadību, wiki u.c. kolaboratīvas lietas. Oracle jau vairākas reizes ir mēģinājis veidot produktus šajā jomā – bija agrāk tādi produkti, kā InterOffice, Collaboration Suite un citi. Tādēļ sākotnēji var likties dīvaini, kādēļ Oracle atkal mēģina ielauzties šajā Microsoft un Lotus produktu nišā. Bet apskatoties šo risinājumu detalizētāk jāsaka, ka tas likās diezgan interesants. Galvenās priekšrocības likās tās, ka 1) tiek veiksmīgi izmantoti grupu darba apgabalu (workspace) iespēja, kas ļauj veidot grupu e-pastus, kalendāru, dokumentus, wiki, kas automātiski parādās arī grupu dalībnieku personīgajos e-pastos, kalendāros, dokumentos, 2) kā arī atvērtība un atvērtu standartu izmantošana, kas nodrošina dažādu klientu izmantošanu – MS Outlook klients , web klients, Mac Mail un Calendar klients.

Bija vēl daudzi dažādi produktu jaunumi, bet man papildus likās labi tas, kā Oracle aprūpēja aktīvos Oracle kopienas dalībniekus. Pateicoties manām Oracle un Ruby sadraudzēšanas aktivitātēm arī es šogad saņēmu Oracle ACE nomināciju un tā rezultātā varēju piedalīties pāris Oracle ACE aktivitātēs, sapazinos ar daudziem citiem Oracle blogeriem un aktīvistiem, pastāstīju par savām Ruby aktivitātēm Oracle OpenWorld ne-konferencē. Tā ka kopumā konference it īpaši patika tieši no šī socializēšanās viedokļa.