Uzstājos BibCamp 2

Tā kā mūsu kompānija bija viens no galvenajiem organizatoriem BibCamp 2 “nekonferencei bibliotekāriem”, tad organizētāji palūdza mani piedalīties un kaut ko noprezentēt. Tā kā runāt par man tuvām lietām man patīk :), tad es pieteicos uz veselām trīs prezentācijām.

Tālāk redzami slaidi no manām prezentācijām:

Web 2.0

Web lietojamība

Spējā jeb Agile pieeja

Galvenais “izaicinājums” bija noprezentēt šīs tehnoloģiskās tēmas pēc iespējas ne-tehnoloģiskākā veidā. Kopumā izdevās samērā veiksmīgi, jo auditorijai bija daudz jautājumu. Vislielākā interese bija par web lietojamību, jo šīs idejas var izmantot jebkuršs arī vienkāršu web lapu veidošanā.

Kopumā iespaids par BibCamp palika labs un noteikti rekomendēju arī citās jomās sākt organizēt šāda veida “nekonferences”. Par citiem BibCamp 2 iespaidiem var izlasīt Jāņa un Kristapa blogos.

Podkāsti programmētājiem

Tā kā ikdienā es daudz laika pavadu automašīnā, tad es cenšos efektīvi izmantot arī šo laiku. Pēdējā laikā visvairāk automašīnā es klausos dažādus podkāstus un tādēļ gribēju padalīties ar informāciju par tiem, kas man liekas interesanti un vērtīgi.

Tā kā strādāju programmatūras izstrādes biznesā, tad lielu daļu sastāda tieši “podkāsti programmētājiem”:

Ruby on Rails podcast

Tā kā Ruby ir viena no manām mīļākajām programmēšanas valodām, tad sākšu ar šo. Šo podkāstu veido Geoffrey Grosenbach un tajā pamatā ir intervijas ar dažādiem Rubyistiem. Geoffrey vēl ir slavens ar to, ka viņš veido PeepCode screencasts, kuri ir ļoti noderīgi Ruby on Rails apgūšanai.

Rails Envy

Šis ir regulārs iknedēļas podkāsts par Ruby un Rails jaunumiem, kuru veido Gregg Pollack un Jason Seifer. Jaunumi tiek pasniegti interesantā veidā ar nelielu (vai dažreiz lielu) humora devu. Popularitāti Ruby kopienā viņi ieguva ar savām Ruby on Rails video “reklāmām”.

Rubyology

Šis ir vēl viens Ruby podkāsts, ko veido Chris Matthieu, kur pēdējā laikā pamatā arī ir intervijas ar citiem Rubyistiem. Šim podkāstam joprojām pieklibo audio kvalitāti, kā rezultātā to ir grūti klausīties ejot pa ielu.

Pragmatic Programmers

Esmu lasījis daudz Pragmatic Programmers grāmatas, tādēļ arī klausos viņu podkāstu, kur ir intervijas ar jauno grāmatu autoriem.

FLOSS Weekly

Šo podkāstu veido Randal Schwartz un Leo Laporte (kurš veido arī ļoti daudz citus podkāstus) un kurš pedējā laikā tiešām ir iknedēļas podkāsts, kurā ir intervijas ar dažādu atvērtā koda jeb opensource projektu veidotājiem.

Stack Overflow

Šo podkāstu veido Jeff Atwood un Joel Spolsky, kas ir plaši pazīstami ar savām iepriekšējām blogošanas un citām publiskajām aktivitātēm. Šajā podkāstā viņi runā gan par kopējo Stack Overflow projektu, gan arī par daudzām citām interesantām programmatūras izstrādes lietām.

Hanselminutes

Šis podkāsts pamatā ir par Microsoft .NET tehnoloģijām, ko veido Scott Hanselman, kas pats nesen ir sācis strādāt Microsoftā. Bet daudzas epizodes skar plašākas web izstrādes tēmas, tādēļ ir interesanti paklausīties arī tiem, kas nepārzin .NET tehnoloģijas.

Alt.NET

Šis ir vēl viens podkāsts par .NET tehnoloģijām, bet to veido Alt.NET grupas entuziasti, kam bieži vien ir savādāks viedoklis nekā Microsoftam. Vairākas epizodes ir par Ruby, JavaScript un Agile tēmām, kas mani interesē.

Agile Toolkit

Šajā podkāstā pamatā ir intervijas ar Agile Software Development teorētiķeim un praktiķiem. Pēdējā laikā jaunas epizodes iznāk reti, bet arhīvos ir pieejamas ļoti daudzas interesantas intervijas.

SPaMCAST

Pilnā vārdā tas ir Software Process and Measurement Cast. Atbilstoši savam nosaukumam liela daļa no podkāsta tiešām ir spams, bet arhīvā var atrast pāris labas intervijas ar Agile klasiķiem – Mike Cohn, Ken Schwaber, Scott Ambler, Kent Beck, Johanna Rothman, Mary Poppendieck.

Technometria

Šo podkāstu veido Phil Windley, kas ir gan profesors, gan viens no IT Conversations producentiem. Šajā personīgajā podkāstā viņš regulāri ar saviem paziņām pārrunā programmatūras izstrādes un IT aktualitātes.

Vai kādam ir vēl kādas labas rekomendācijas par podkāstiem programmētājiem? Labprāt dzirdēšu komentāros.

Ruby on Rails prezentācija Oracle dienā jeb kā uztaisīt blog aplikāciju 10 minūtēs

Vakardien notika ikgadējā Latvijas Oracle diena – konference Oracle klientiem un partneriem, kurā uzstājas gan Oracle, gan arī Oracle partneru pārstāvji.

Arī es izmantoju šo iespēju, lai pastāstītu par to, kā veidot web aplikācijas ar Ruby on Rails un Oracle datubāzi, ar ko mums ir jau diezgan liela pieredze. Šie ir mani slaidi, ko izmantoju prezentācijā:

Prezentācijas izaicinošākā daļa bija tā, kad dzīvajā demonstrēju blog aplikācijas izveidi ar Ruby on Rails 10 minūšu laikā (nu varbūt arī bija mazliet ilgāk, jo vajadzēja ne tikai kodēt, bet arī runāt :)). Tiem, kas to neredzēja, esmu sagatavojis “skrīnkāstu”:

Labprāt dzirdēšu komentārus par to, cik labs man tas ir sanācis un vai ir labāks par oriģinālo DHH skrīnkāstu 🙂

Vēl pastāstīju un rekomendēju izmantot ar Ruby on Rails un Oracle veidoto e-latvenergo sistēmu. Ja kāds no lasītājiem to vēl nav lietojis, tad noteikti izmēģiniet!

Tā kā arī Oracle daudz runā par Web 2.0, tad mēģināju popularizēt on-line Twitterošanu konferences laikā, kas bija ļoti populāra Oracle OpenWorld konferencē. Kā redzams Latvijas konferencēs ir vēl ļoti maz entuziastu, kas izmanto šīs jaunās e-socializēšanās iespējas. Droši vien dēļ tā, ka vakarā varēja ļoti labi socializēties klātienē pēckonferences pasākumā 🙂

Oracle OpenWorld jaunumi

Pagājušajā nedēļā biju gadskārtējajā Oracle OpenWorld konferencē Sanfrancisko. Konference kā vienmēr bija ļoti liela (vairāk kā 40 tūkstoši dalībnieki, vairāki tūkstoši prezentāciju), tādēļ visu viens pats nevarēju aptvert, bet šeit gribēju pieminēt galvenos jaunumus, uz ko Oracle lika uzsvaru:

• HP Oracle Database Machine un Oracle Exadata Storage
  Šie bija galvenie jaunumi, ko savā keynotā paziņoja Larry Ellison. Kā Larry stāstīja, šie ir pirmie Oracle hardware produkti, kas tapuši sadarbībā kopā ar HP. Exadata Storage ir inteliģents datu glabāšanas risinājums, kas optimizēts Oracle datubāžu vajadzībām, lai varētu lielus datubāzes pieprasījumus efektīvi saparalelizēt starp dažādām Exadata storage mezgliem (nodēm). HP Oracle Database Machine ir uz Exadata storage bazēts integrēts datubāzes servera risinājums, kas iekļauj gan datubāzes serveri, gan disku masīvu, gan Oracle datubāzes programmatūru. Pamatā risinājums ir orientēts lielu datu noliktavu (data warehouse) vajadzībām – prezentācijā tika stāstīts, ka ar šo risinājumu ir panākts 10-50 reizes lielāka pieprasījumu ātrdarbība pirmajos pilota klientos. Bet šis risinājums var arī paātrināt arī OLTP (on-line transaction processing) datubāžu veiktspēju, ja šajās OLTP sistēmās ir arī liels on-line reporting apjoms.
• Oracle Beehive
  Šis ir jaunais Oracle kolaborācijas produkts, kas nodrošina e-pastu, kalendāru, dokumentu vadību, wiki u.c. kolaboratīvas lietas. Oracle jau vairākas reizes ir mēģinājis veidot produktus šajā jomā – bija agrāk tādi produkti, kā InterOffice, Collaboration Suite un citi. Tādēļ sākotnēji var likties dīvaini, kādēļ Oracle atkal mēģina ielauzties šajā Microsoft un Lotus produktu nišā. Bet apskatoties šo risinājumu detalizētāk jāsaka, ka tas likās diezgan interesants. Galvenās priekšrocības likās tās, ka 1) tiek veiksmīgi izmantoti grupu darba apgabalu (workspace) iespēja, kas ļauj veidot grupu e-pastus, kalendāru, dokumentus, wiki, kas automātiski parādās arī grupu dalībnieku personīgajos e-pastos, kalendāros, dokumentos, 2) kā arī atvērtība un atvērtu standartu izmantošana, kas nodrošina dažādu klientu izmantošanu – MS Outlook klients , web klients, Mac Mail un Calendar klients.

Bija vēl daudzi dažādi produktu jaunumi, bet man papildus likās labi tas, kā Oracle aprūpēja aktīvos Oracle kopienas dalībniekus. Pateicoties manām Oracle un Ruby sadraudzēšanas aktivitātēm arī es šogad saņēmu Oracle ACE nomināciju un tā rezultātā varēju piedalīties pāris Oracle ACE aktivitātēs, sapazinos ar daudziem citiem Oracle blogeriem un aktīvistiem, pastāstīju par savām Ruby aktivitātēm Oracle OpenWorld ne-konferencē. Tā ka kopumā konference it īpaši patika tieši no šī socializēšanās viedokļa.

Latvijas Pasta e-bardaks

Kādu laiku nebiju lietojis savu e-paraksta karti, kā rezultātā biju piemirsis tās PIN kodu (kurš, lai būtu īpaši drošs ir 6 ciparu garumā). Un diemžēl arī vairs neatcerējos, kur esmu noslēpis savu PIN un PUK kodu lapiņu.

Tādēļ devos uz Latvijas Pasta “Saktas” nodaļu, lai noskaidrotu, ko man tagad darīt. Tur man pastāstīja, ka vajadzēs iegādāties jaunu e-paraksta karti, bet juridiskajām personām viņi neko nevar izdarīt — vajag kontaktēties ar pārdošanas daļu.

Man iedeva pārdošanas daļas vizītkarti, uz kuras ir rakstīts, ka viņu e-pasta kontaktadrese ir bizness@e-me.lv. Šāda pati informācija ir redzama arī e-me kontaktu/ lapā. Tādēļ arī nosūtīju savu sāpi uz šo adresi ar jautājumu, ko man tālāk darīt.

Tad kad pēc dienas nebiju saņēmis nekādu atbildi, nosūtīju atgādinājuma e-pastu. Arī pēc tā divas dienas sekoja klusums un nekādu atbildi nesaņēmu. Tad man nācās atgriezties pie pagājušā gadsimta tehnoloģijām un zvanīt pa norādīto telefonu.

Pārdošanas daļas pārstāvis man pastāstīja, ka viņš nezinot, kas saņemot e-pastus uz bizness@e-me.lv un ka tā neesot viņu e-pasta adrese, jo šī e-pasta adrese esot IT daļai. Uz komentāru, ka uz viņu vizītkartes un arī webā ir rakstīts, ka tā ir Pārdošanas daļas e-pasta adrese, viņš atbildēja, ka diemžēl Latvijas Pastā ir birokrātija un web lapas veido mārketinga daļa un viņi tur neko nevarot mainīt.

Man būtu silts ieteikums Latvijas Pastam, ka piedāvājot tādas advancētas e-lietas kā e-paraksts, vispirms vajadzētu iemācīties apieties ar vienkāršākām e-lietām kā e-pasts. Un, lai panāktu lielāku e-paraksta lietotāju skaitu, efektīvāk būtu uzlabot e-paraksta klientu servisu, nevis draudēt, ka e-paraksta izmantošanu vajadzētu padarīt par obligātu.

Amerikas RailsConf iespaidi

Jau pagājis kāds laiks, kopš apmeklēju Ruby on Rails konferenci RailsConf Portlandē, bet tomēr gribēju uzrakstīt īsu kopsavilkumu par iespaidiem.

Konferencē nebija nekādu revolucionāru paziņojumu vai jaunumu, jo kā jau David Heinemeier Hansson teica Eiropas konferencē, tad Rails no revolucionāra ir kļuvis par prasmīgu amatnieku, kas cītīgi strādā pie savu prasmju uzlabošanas. Un tādēļ RailsConf saturs bija vairāk tehnisks un orientēts uz “advancētu” Ruby/Rails programmētāju prasmju pilnveidošanu. Ja kādam ir vēlmes iepazīties ar konferences saturu un atsauksmēm par to, tad šeit var atrast kopsavilkumu un dažādas saites.

Daži no maniem iespaidiem:

• Rails 2.1 ir cieši integrēts ar memcached caching serveri, kas ļauj vienkārši “kešot” jebkādus objektus, ar kā palīdzību var būtiski palielināt aplikāciju veiktspēju
• Daudzi Rubyisti ir programmēšanas poligloti – it īpaši mani interesē vairāki projekti, kur Ruby tiek izmantots kopā ar Erlang, kuru arī es esmu sācis apgūt brīvajos brīžos
• Rubyisti masveidā (tai skaitā arī es) pāriet uz Git versiju kontroles sistēmu – ja kādu interesē iepazīties ar Git, tad rekomendēju noskatīties RailsConf prezentāciju par Git
• Piedalījos JRuby “hackfestā”, kur varēja pakonsultēties ar JRuby izstrādātājiem un palūgt padomu par saviem JRuby projektiem
• Satikos ar Oracle džekiem, kas izveidojuši mix.oracle.com (veidots ar Ruby on Rails un produkcijā strādā uz JRuby) – patīkami, ka arī viņi novērtē manas aktivitātes Ruby on Oracle “sadraudzināšanas” jomā

Konference bija ļoti labi organizēta tehniskā nodrošinājuma ziņā – neskatoties uz ~2000 dalībniekiem, kuri visi bija ar saviem piezīmjdatoriem (kā jau parasti ap 95% bija MacBooki), wifi tīkls strādāja ļoti apmierinoši.

Tā ka kopumā konference ļoti patika un plānoju šoruden doties arī uz Berlīnes RailsConf Europe.

Iemācieties plānot bez elektronisko rīku palīdzības

Jau vairāk kā gadu esmu kļuvis par spējās programmatūras izstrādes (agile software development) pieeju pārliecinātu piekritēju un popularizēju to gan kolēģiem, gan klientiem. Un sanāk diezgan veiksmīgi 🙂

Viena no “agile” vērtībām ir “Individuals and interactions over processes and tools” – projektā iesaistītie cilvēki un viņu sadarbība ir svarīgāka nekā kādi formāli definēti procesi un tehnoloģiski rīki. Par šo tēmu bieži nākas runāt uzsākot kāda projekta pārveidi “agile” virzienā.

Viena no biežākajām tēmām ir par to, kādus rīkus izmantot projekta darbu plānošanā. Mēs esam pieraduši, ka darbu plānošana un kontrole notiek ar kādu rīku palīdzību – ar MS Project plāniem, ar Excelī sarakstītiem darbu sarakstiem vai arī ar vēl kādu komplicētāku rīku. Un tāpēc tiek uzdots jautājums, ar kādu rīku vislabāk vajadzētu plānot un kontrolēt “agile” projektus.

Un mana atbilde uz to ir tāda, ka varbūt nemaz nevajag nekādus tehnoloģiskus rīkus. Ja projekta komanda ikdienā atrodas kopā vienā telpā, tad daudz efektīvāki var būt “manuālie” plānošanas rīki – papīra lapiņas un siena, kur šīs lapiņas var novietot:

• papīra lapiņas neuzspiež obligātu informācijas struktūru, kā rezultātā tiek pierakstīts tikai tas, kas patiešām ir būtiski
• papīra lapiņas var bez sirdsapziņas pārmetumiem izmest miskastē tad, kad redzmas, kad kādu darbu vajag pārformulēt savādāk vai sadalīt sīkākos darbos
• plānošanas procesā papīra lapiņas daudz uzskatāmāk var novietot uz galda un kopīgi pārvietot, grupēt, sadalīt pa prioritātēm
• papīra lapiņas dod veicamajiem darbiem “fiziskas esamības” efektu – tas vairs nav tikai ieraksts kaut kādā kaut kur noslēptā failā
• papīra lapiņas pie sienas sagrupētas pēc darbu izpildes statusa ir vienmēr redzamas visiem projekta dalībniekiem un visi ir lietas kursā par patreizējo projekta darbu statusu – ir mazāka vajadzība pēc garlaicīgajām projekta statusa sanāksmēm, kur jāatskaitās par paveikto.

Un ja tiešām vēlāk tomēr būs nepieciešami elektroniski plānošanas rīki (kas var būt nepieciešams, ja visa projekta komanda regulāri neatrodas kopā vienā telpā), tad vispirms izmēģinot “manuālās” plānošanas metodes būs iegūta labāka sapratne par to, kādu elektronisko rīku vajadzētu izmantot un kādā veidā izmantot.

Tāds netipisks e-lietu raksts, kurā rekomendēju dažreiz atteikties no e-rīkiem 🙂

Twitter – kādam nolūkam izmantot?

Sākotnēji man twitter.com ideja likās muļķīga un ka tas nostrādās tikai uz Web 2.0 fanātiem, kas lieto visu, ko viņiem padod priekšā.

Bet tagad es esmu sapratis, ka nav tik ļoti svarīgs tehniskais risinājums un arī sākotnējais nolūks (ko burtiski var saprast kā to, ka visiem tagad varēs paziņot, ka ēdu brokastis vai arī atrodos tualetē), bet gan tas, kādiem nolūkiem to sāk izmantot dažādas lietotāju kopienas.

Twitter sāka mani atkal interesēt, kad redzēju, ka to izmanto daudzu konferenču dalībnieki, lai konferenču laikā operatīvi varētu paust savu viedokli par redzēto un dzirdēto. Tādēļ pirms došanās uz Euruko konferenci nolēmu pievienoties Twitteram un sāku sekot līdzi vairāku Rubyistu twittiem, kuri šķita man interesanti. Kas šķita interesanti, ka Twitterā var atrast lielāko daļu Ruby kopienas aktīvo dalībnieku un ka pamatā viņi Twitteru izmanto profesionālo jaunumu apmaiņai. Tā rezultātā tas arī mani stimulēja Twitteru izmantot savu Ruby aktivitāšu publicēšanai.

Tādēļ, pirms sākat izmantot Twitteru, izdomājiet, kādam nolūkam jūs to gribat darīt. Ja jūs tur katru dienu liksiet desmitiem ierakstu par tēmu “ko lai tagad tādu šeit ieraksta”, tad jūsu “signal vs noise” attiecība būs ļoti zema un nez vai ilgtermiņā daudzi gribēs sekot līdzi jūsu haotiskajam domu gājienam. Bet toties, ja kāda lietotāju grupa ar līdzīgām interesēm izmanto Twitteru šo līdzīgo interešu apspriešanai, tad tas tiešām var būt ļoti efektīvs jaunumu apmaiņas mehānisms.

Vai arī kādam ir cits viedoklis?

E-pakalpojums URN:IVIS:100001:EP-EP00-v1-4

Ir pienācis ilgi gaidītais brīdis un www.latvija.lv ir pieejams pirmais e-pakalpojums ar identifikatoru URN:IVIS:100001:EP-EP00-v1-4 jeb garāk izsakoties “Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. Sākotnēji gan bija solīts, ka vajadzēja jau būt šādiem 26 e-pakalpojumi, bet labāk jau ir, ka vispirms tiek palaists pirmais eksperimentālais kucēns, kuru var arī noslīcināt, lai pēc tam nākošos uztaisītu vēl labāk.

Iepriekš biju jau rakstījis, ka man radās aizdomas, ka valsts informācijas sistēmu integrācija tiek taisīta pārāk sarežģīti. Tādēļ interesēja, kā tas viss izskatīsies no gala lietotāju viedokļa – vismaz gala lietotājiem visu to XML shēmu sarežģītību nevajadzētu attēlot.

Pēc nosaukuma šis e-pakalpojums izklausās diezgan vienkāršs – man vajadzētu sevi autentificēt un pēc tam ar viena klikšķa paldzību vajadzētu saņemt sarakstu ar personām, kuri ir deklarējuši dzīvesvietu manos īpašumos. Tādēļ uzreiz ķēros pie šī e-pakalpojuma izmēģināšanas.

Ruby muļķu konference Kopenhāgenā

Neesat muļķis, esat Ruby muļķis 🙂 Šāda devīze ir Ruby Fools konferencei, kas notiek 1. un 2. aprīlī Kopenhāgenā un kura pamatā ir orientēta uz Ruby un Rails iesācējiem.

Tā ka ja kādam ir vēlme ātri “iebraukt” Ruby un Rails pasaulē, tad šī konference varētu labi noderēt un nokļūšana uz Kopenhāgenu ir gana vienkārša. Pats uz šo konferenci gan neplānoju doties, jo plānos ir īstās RailsConf konferences.