solijumi.lv – nekā personīga

28.12.2007

solijumi_neka_personiga.pngTV3 raidījuma Nekā personīga žurnālisti bija uzgājuši solijumi.lv un tas viņiem likās gana interesants projekts, kā rezultātā viņi uzaicināja mani par to pastāstīt. Nu un man tā likās interesanta iespēja popularizēt šo projektu plašākai auditorijai. Sarunāju daudz un dikti, interesanti, kas beigās no tā visa būs samontēts. Redzēt varēs jau šosvētdien.


iPhone – mazāk ir vairāk

26.12.2007

iphone.jpgIr noticis tas, no kā baidījās mana Nokia, un es jau vairāk kā mēnesi esmu iPhone lietotājs. Tā kā šī mēneš laikā esmu to intensīvi lietojis, tad varu novērtēt, kas ir labi un kas slikti, un kas man patīk un kas nepatīk.

Kā jau virsrakstā rakstīju, tad iPhone ir mazāk “fīčas” nekā citos “gudrajos” telefonos, bet toties šīs “fīčas” kas tajā ir, ir izstrādātas gandrīz perfekti. Un tādēļ pirms kāds pieņem gala lēmumu par iPhone iegādi, es rekomendētu labi pārdomāt, vai šī iPhone ideoloģija sakrīt ar personiskajām vēlmēm attiecībā par to, ko vajag darīt šai ierīcei.

Kas tad ir šīs pāris lietas, ko iPhone dara stipri labāk:

  • Safari Interneta pārlūks
    Šī ir pirmā mana mobilā ierīce, uz kuras var normāli sērfot pa webu. Iepriekš man bijusi ne pārāk laba pieredze ar Palmu (uz kura web lapas izskatās pavisam savādāk nekā normālos pārlūkos) un Nokia (uz kura vajag mocīties lai ar bultiņām aizbīdītu mazo ekrāna rāmīti uz vajadzīgo web lapas vietu), kā arī esmu skatījies, kā kāds kolēģis mēģināja atvērt pārlūku uz Windows Mobile iekārtas (bet neizdevās, jo atmiņa bija pilna ar visādām citām aplikācijām :)).
    Savukārt uz iPhone visas web lapas izskatās tā, kā tām ir jāizskatās, var ērti gan ritināt, gan palielināt/samazināt web lapas ar pirksta palīdzību. Bieži lietoju iPhone, lai lasītu jaunumus ar Google Reader palīdzību, lai izlasītu rīta avīzi iekš vdiena.lv un ldiena.lv, lai sagūglētu kādu steidzamu informāciju. Nesen konstatēju, ka iPhone ļoti labi noder konferencēs garlaicīgu referātu laikā – ar to var daudz neuzkrītošāk sērfot pa webu, nekā turot klēpī piezīmjdatoru 🙂
  • iPod mūzīkas un podkāstu atskaņotājs
    Tas, protams, nav brīnums, ka iPhone ir arī labākais iPod. Tā kā esmu regulārs podkāstu klausītājs, tad salīdzinot ar Nokia Podcasting aplikāciju galvenais ieguvums ir tas, ka nevajag manuāli lejuplādēt jaunākās podkāstu epizodes un manuāli dzēst ārā vecās. Un protams ieguvums ir arī tas, ka visu mūzikas kolekciju un podkāstu sarakstu varu organizēt ar iTunes palīdzību uz sava datora.
  • SMSu sūtīšana
    Uz parastiem telefoniem SMSu sūtīšana man parasti sagādāja mocības, jo nespēju ātri drukāt ar daudzkārtējo ciparu taustiņu spaidīšanas metodi. Uz iPhone esmu sācis daudz biežāk lietot SMSus, jo ar iPhone ektrāna klaviatūras spaidīšanu varu drukāt ātrāk un arī SMSi tiek skaisti sakārtoti sarunu sarakstos, kur var kopā redzēt nosūtītās un saņemtās ziņas no otra sarunu biedra.
  • E-pasts
    Esmu pieslēdzis iPhone pie GMail IMAP interfeisa un pamatā izmantoju to e-pasta lasīšanas vajadzībām. Tagad es pārtikas iepirkuma sarakstus lūdzu man atsūtīt uz e-pastu un veikalā varu ērti apskatīties, ko man vajag nopirkt 🙂
  • Fotogrāfiju glabāšana
    Uz iPhone sinhronizēju pēdējās aktuālās fotogrāfijas, kuras vajadzības gadījumā varu ātri parādīt radiem/draugiem/kolēģiem. Arī fotogrāfiju apskatei lietojamība ir būtiski labāka, nekā iepriekšējai Nokia – var ētri redzēt visu albumu sarakstu, apskatīt albuma bildes samazinātā izmērā un pāršķirstīt bildes ar pirksta palīdzību. Dažkārt kaut ko arī nobildēju ar iPhone kameru, bet tā gan nav nekas pārāks par citu telefonu kamerām.
  • YouTube
    Nu un ja dažreiz gribās “nosist” laiku, tad var apskatīties kādu kārtējo YouTube muļķīgo videoklipu.
  • Pārslēgšanās starp WiFi un EDGE tīkliem
    Patīk tas, ka iPhone bez liekiem jautājumiem automātiski pieslēdzas zināmam WiFi tīklam, ja tāds ir pieejams, un ja nav pieejams, tad EDGE tīklam. Uz Nokia man vajadzēja norādīt vai nu vienu noklusēto tīklu, vai vienmēr manuāli izvēlēties, kas pēc kāda laika sāka kaitināt.
  • Telefons
    Droši vien jāpiemin arī telefona funkcijas – pamatā visu varu izdarīt tikpat ātri un ērti kā uz Nokia, galvenais ieguvums ir tas, ka kontaktu sarakstu var ļoti smuki ritināt ar pirksta palīdzību 🙂

Nu un kas ir tās lietas, kurās vēlētos uzlabojumus:

  • Kalendāra sinhronizācija
    Diemžēl patlaban neesmu vēl atradis risinājumu automātiskai Lotus Notes kalendāra sinhronizācijai uz iPhone kalendāru.
  • Kontaktu nosūtīšana un saņemšana pa SMS
    Pagaidām uz iPhone nav tās iespējas, kas bija uz Nokia, ka var pa SMS kādam citam nosūtīt vai saņemt kontaktinformāciju no / uz kontaktu sarakstu.
  • Labāka kamera
    Tā kā dažreiz gribās uztaisīt kādu bildi un nekas cits nav pie rokas, tad gribētos kameru ar mazliet lielāku izšķiršanas spēju (patlaban ir 2 megapikseļi).
  • [Papildinājums] Latviešu valodas atbalsts
    Safari Interneta pārlūkprogramma neatbalsta Windows-1257 web lapu kodējumu, tā ka web lapas, kas ir šajā kodējumā (piemēram, http://www.delfi.lv) nerādās ar latviešu burtiem. Tās lapas, kas ir UTF-8 kodējumā rādās ar latviešu burtiem. Un vēl ne viesos fontos ir latviešu burti – ja tiek izmantots kāds fonts, kurā nav latviešu burti, tad tie tiek aizstāti ar cita fonta latviešu burtiem, kas vizuāli nav tik smuki.
    Latviešu burtu ievade arī uzreiz nav pieejama, bet tur jau ir pacentušies daži entuziasti un ir pieejami “ielāpi”, ar kuriem pievienot latviešu burtu klaviatūras modifikāciju.

Nu un ir arī lietas, kas iPhone nav, bet kuru trūkumu īpaši neesmu izjutis:

  • GPS
    Pēdējā mēneša laikā esmu vienmēr zinājis, kur atrodos, tādēļ nav bijusi vajadzība to noskaidrot ar GPS palīdzību.
  • UMTS jeb 3G tīkls
    Pārsvarā vienmēr esmu atradies WiFi tīklā, savukārt veikalā priekš iepirkumu e-pasta saņemšanas ir pilnībā pieticis ar EDGE ātrumu. Bet es, protams, neiebilstu, ja nākamajos iPhone modeļos būtu 3G tīklu atbalsts.

Šādi ir mani pirmā mēneša iPhone lietošanas iespaidi.

P.S. Ja arī vēlaties iegūt iPhone savā īpašumā, tad uzmanieties no pēdējajām iPhone partijām ar jaunāko “firmware” – tos pagaidām nevarēsiet piedabūt strādāt mūsu mobilajos tīklos.


Oracle socializējas ar Ruby palīdzību

14.11.2007

oracle_mix.png

Par godu Oracle OpenWorld konferencei, kas notiek šonedēļ, viena viņu Web 2.0 entuziastu grupa ir piestartējusi jaunu “sociālo tīklu” mix.oracle.com, kas paredzēts ideju un viedokļu apmaiņai starp Oracle un klientu un partneru aktīvistiem.

Kas mani priecē vēl vairāk ir tas, ka mix.oracle.com ir veidots ar Ruby on Rails palīdzību un tiek darbināts ar JRuby (Ruby implementācija uz Java virtuālās mašīnas) un Oracle aplikāciju servera palīdzību. Tā ka ir cerības, ka nākotnē Oracle arvien vairāk draudzēsies ar Ruby 🙂


Scratch – “objektorientētā” programmēšana bērniem

10.11.2007

scratch.pngNesen pamanīju ļoti interesantu projektu Scratch – vienkāršu, bet vienlaicīgi arī ļoti “spēcīgu” vizuālas programmēšanas vidi, kas pamatā orientēta uz programmēšanas mācīšanu bērniem. Ar Scratch palīdzību var viedot animācijas, spēles, audiovizuālus mākslas darbus un tamlīdzīgus brīnumus.

Šodien ar savu puiku izmēģinājām kopīgi uztaisīt pirmo Scratch projektu un interese bija gan man, gan arī puikam 🙂 Jebkuru Scratch projektu var arī vienkārši “nošārēt” Scratch web lapā.

Man kā programmēšanas valodu entuziastam likās interesanti, ka Scratch ir izteikti objektorientēta valoda – uz ekrāna izvietotie ķinķēziņi katrs ir objekts ar saviem atribūtiem (atrašanās vieta, virziens, izskats, …) un katram mēs varam vizuāli uzprogrammēt dažāduss skriptus (jeb metodes), kas tiek izpildītas dažādu notikumu gadījumā (nospiesta sākuma poga, saņemts ziņojums, nospiests kāds taustiņš vai kaut kas darīts ar peli, …).

Ja es salīdzinu ar sevi, kā es apguvu programmēšanas valodas, tad tas notika pilnīgi savādāk – vispirms apguvu procedurālo programmēšanu Basicā, C un citās procedurālās valodās, un tikai universitātē sāku apgūt objektorientēto programmēšanu. Bet te Scratchā uzreiz viss ir dabīgi objektorientēts un bērni to uztver ļoti dabīgi. Vēlāk šiem bērniem droši vien būs grūtāk saprast parasto procedurālo programmēšanu 🙂

Likās interesanti arī tas, ka Scratch ir veidots ar programmēšanas valodas Squeek palīdzību, kas savukārt ir objektorientēto valodu vecmāmiņas Smalltalk viena no implementācijām. Tā ka Scratch objektorientētība ir dziļi “iedzimta” no tā senčiem.

Rekomendēju visiem vecākiem, kam ir vēlme paprogrammēt kopā ar bērniem 🙂


Ruby programmēšanas semināri

26.09.2007

ruby-logo.gif

Šajā mācību gadā esmu pieteicies katru ceturtdienu organizēt Ruby programmēšanas seminārus Latvijas Universitētes FizMatu Datorikas nodaļā, par kuru apmeklēšanu Datorikas nodaļas studenti var nopelnīt kredītpunktus. Šos seminārus drīkst apmeklēt arī jebkuri citi Ruby interesenti. Vairāk informācijas interesenti var iegūt ruby.lv lapā.

Pirmais seminārs notiek jau rītdien. Ceru, ka kāds/-i atnāks 🙂


RailsConf Europe pieraksti

22.09.2007

Esmu atgriezies no RailsConf Europe, kur pavadīju trīs dienas kopā ar apmēram 750 Ruby on Rails entuziastiem (esmu iekļuvis vienā oficiālajā konferences bildē, kur stāvu reģistrācijas rindā). Salīdzinot ar citām konferencēm, kurās esmu piedalījies, šī atšķīrās ar to, ka nebija bla-bla prezentācijas, nebija agresīvs kādu produktu mārketings, bet bija augsti profesionālu programmētāju labākās prakses un pieredzes apmaiņa. Pāris novērojumi no konferences:

  • Kā jau bija zināms, Ruby programmētāji ir Mac fani. Statistika bija aptuveni tāda, ka 90% konferences dalībniekiem bija MacBooki, 5% bija Ubuntu, 5% bija Windows.
  • Demogrāfiskais sastāvs arī diemžēl nav būtiski mainījies un 95% bija vīrieši.
  • Tradicionālās viesnīcu konferenču vietas nav paredzētas šādam tehno-geeku baram – brīdī, kad visi atver savus notebookus un mēģina pieslēgties vietējam wifi tīklam, šis wifi tīkls aizrijas un nevar pacelt šādu apjomu.
  • Interesanti ir tas, ka lielās “Java kompānijas” Sun un IBM izrāda arvien lielāku atbalstu Ruby on Rails. It īpaši tas ir attiecībā par Sun, kas ir pārņēmis savā paspārnē JRuby projektu, ir izveidojis ļoti labu Ruby atbalstu NetBeans izstrādes rīkā. Arī vecais labais Borland (kura izstrādes rīku divīzija tagad saucas CodeGear) konferencē anonsēja savu jauno Ruby on Rails IDE – 3rd Rail.
  • Praktiski visās prezentācijās tika demonstrēts Ruby kods ar mērķi parādīt, kā kaut ko var izdarīt vienkāršāk un skaistāk. Un neviens neslēpj savu kodu kā kaut kādu īpašu intelektuālo īpašumu.
  • Šajās pāris dienās visi grib iegūt maksimālo informācijas daudzumu un tāpēc tiek izmantoti arī vakari pēc oficiālo prezentāciju beigām. Vietējā Berlīnes Ruby user grupa bija vienā krogā noorganizējusi tradicionālo RejectConf, kurā jebkurš varēja uzstāties ar piecu minūšu prezentāciju par jebkādu tēmu – un šīs mini prezentācijas tiešām bija tikpat interesantas, kā dienas laikā redzētās.
  • No tuvākajiem kaimiņiem satiku tikai divus latviešus un divus igauņus – tā ka pie mums vēl jāturpina darbs pie Rails popularizēšanas.

Daži video ar fragmentiem no keynotēm:

Nākamgad Eiropas konference atkal notiks Berlīnē, būs noteikti atkal uz to jābrauc. Un varbūt jāpacenšas un jāmēģina tikt tur arī ar kādu prezentāciju…


Pirmais mēnesis ar Mac

05.09.2007

Esmu “noswitchojies”.

macbook_pro.jpgUz šo soli briedu jau pēdējo pusgadu. Agrāk jau rakstīju, ka pēdējā laikā biju ievērojis, ka Macus izmanto arvien vairāk guru programmēšanas un citās IT jomās. Un tā kā pēdējā laikā bieži nodarbojos arī ar Ruby on Rails, tad Ruby kopienas aizraušanās ar Mac arī pastiprināja vēlmi mainīt reliģiju.

Tā rezultātā pirms mēneša esmu kļuvis par MacBook Pro lietotāju.

Pirmā nedēļa pamatā pagāja, lai piedabūtu Macu strādāt Windowsu korporatīvajā pasaulē:

  • Sākotnēji bija problēmas ar to, ka standarta Mac OS X SMB klients negrib strādāt ar Windows 2003 servera šārēm – nācās pieinstalēt trešās puses rīku, lai piedabūtu to strādāt. Sākotnēji mēģināju citu risinājumu, bet tas man ik pa laikam uzkarināja visu operētājsistēmu.
  • Ik pa laikam nākas saskarties ar kādiem MS Office vai citiem failiem, kur ir izmantoti kādi eksotiski Windows fonti, kurus tad vajag pieinstalēt pie Mac OS X. Un ar atsevišķiem Windows fontiem dažkārt rodas problēmas, ka vai nu latviešu burti korekti neattēlojas, vai arī paša fonta attēlošanā ir kādi gļuki.
  • Dažas aplikācijas īsti labi nestrādā ar latviešu tekstiem Windows-1257 kodējumā – patlaban vēl ir problēmas ar atsevišķām Lotus Notes datubāzēm.

Bet, neskatoties uz šīm pāris problēmām, kopējā pirmā mēneša lietošanas pieredze ir ļoti pozitīva:

  • Tā kā, salīdzinot ar Windowsiem, Mac OS X daudz vairāk lietas ir integrētas pašā operētājsistēmā, tad ir daudz mazāk sainstalētu trešo pušu papildus draiveru vai utilītprogammu, kas visu laiku kaut ko dara fona režīmā. Pēdējā laikā ar Windowsiem man bieži gadījās problēma, ka kāds nezināms process ir paņēmis visu procesora laiku un nav skaidrs, ko viņš īsti dara.
  • Ir ērti, ka lielākajai daļai Mac aplikāciju ir daudz līdzīgāks lietotāja interfeiss un daudz vairāk “keyboard shortcuts”, kas strādā līdzīgi visās aplikācijās – tā rezultātā daudzas operācijas var paveikt ātrāk ar klaviatūras palīdzību.
  • Windowsos ļoti pietrūka Unix komandrindas un standarta Unix utilītprogrammas. Mac OS X tas viss ir un papildus Mac OS X termināla aplikācija korekti strādā ar Unicode (UTF-8) simboliem (agrāk tādas nebiju sastapis).
  • Ikdienā lietoju vairākas augstas produktivitātes aplikācijas, kas radītas tikai priekš Mac OS X – iGTD (darāmo darbu saraksta uzturēšanai) un TextMate (iespējams, labākais teksta redaktors pasaulē…)
  • Protams arī priecē gan MacBook Pro, gan Mac OS X vizuālais izskats – tas tomēr ir patīkami strādāt ar skaistām lietām.
  • Nebūs man jāatsakās arī no e-paraksta lietošanas, jo varu palaist Windows virtuālo mašīnu un tajā pilnvērtīgi darbināt gan e-Parakstītāju, gan MS Office aplikācijas ar e-parakstu. Varu, protams, pašā Mac OS X darbināt arī SignAnywhere Free, bet diemžēl dēļ e-me karšu draiveru trūkuma uz Mac OS X nevaru izveidot e-parakstu ar šo aplikāciju.
  • Esmu izmēģinājis arī Keynote un pirmās izveidotās prezentācijas man sanāk stipri smukākas nekā agrākās PowerPoint prezentācijas. Man radies iespaids, ka PowerPoint ar saviem standarta šabloniem un noklusētajiem uzstādījumiem mudina taisīt “bullet point” teksta blāķus, savukārt Keynote daudz vairāk mudina taisīt vizuālas prezentācijas ar mazāku teksta apjomu.
  • Mājas vajadzībām esmu beidzot apstrādājis pēdējā pusgada safilmētos mājas video materiālus un ar jauno iMovie salīdzinoši ātri no stundu gariem oriģināliem esmu samontējis skatāmas 5-10 minūšu filmiņas.
  • Nu un lai samontētās filmas un sabildētos foto un mūzikas ierakstus varētu vienkāršāk baudīt uz mājas video / audio aparatūras, esmu iegādājies jauno Apple TV kastīti, uz kuras 160GB diska automātiski sinhronizējas visa mana audio / video / foto kolekcija.

Tagad vēl jāsagaida, kad hakeri sāks izplatīt iPhone atbloķēšanas programmatūru un tad varēs noswitchot arī Nokia pret iPhone 🙂


Inbox Zero

26.07.2007

inbox_zero.jpgPirms kāda laika palasīju literatūru par Getting Things Done un sāku to ieviest arī savā ikdienā. Patlaban visveiksmīgāk man to ir izdevies izdarīt ar e-pastu apstrādi un esmu panācis, ka mans e-pasta inbox katru dienu tiek iztukšots.

Ja kādam ir interese par to, kā iztukšot savu inboxu, un ir pusstunda laika, tad rekomendēju noskatīties Merlin Mann (populārās produktivitātei veltītās vietnes 43folders.com autora) prezentāciju “Inbox Zero”, ko viņš nesen prezentēja Google darbiniekiem.

Pats esmu ieviesis e-pasta apstrādi līdzīgā veidā:

  • Sākotnēji visus n-tos tūkstošos inboxa e-pastus pārbīdīju uz Unprocessed mapi – pēc tam sašķiroju pa citām mapēm tikai pāris pēdējos mēnešus.
  • Turpmāk inboxa e-pastus apstrādāju hronoloģiskā ienākšanas secībā:
    • Ja ir spams vai arī kaut kas informatīvs, kas nākotnē nebūs vajadzīgs, tad uzreiz izdzēšu
    • Ja ir vajadzīga atbilde/darbība no manis un var to izdarīt pāris minūšu laikā, tad uzreiz atbildu/izdaru
    • Ja tā ir lieta, kas ir jādara vēlāk kādā konkrētā dienā, tad pārvietoju uz kalendāru konkrētajā dienā kā appointment vai reminder
    • Ja ir vajadzīga atbilde/darbība no manis, bet prasa ilgāku laiku, tad pārvietoju uz Actions mapi (lai to izdarītu tad, kad būs pietiekoši laika)
    • Ja varu to deleģēt kādam citam, tad pārforwardēju citam un kopiju ievietoju Waiting For mapē (lai vēlāk varu atsekot, ka cits to ir izdarījis)
    • Ja tā ir lieta/ideja, ko varbūt kaut kad gribēšu darīt, bet varbūt nē, tad pārvietoju uz Someday/Maybe mapi
    • Ja nav nepieciešama nekāda darbība, bet e-pasta saturs var vēlāk noderēt kā references materiāls, tad ievietoju kādā no references mapēm (kuras man ir kādas padsmit atšķirībā no Merlin, kuram ir tikai viena).
  • Visi man darāmie darbi atrodas Actions mapē – to es pārskatu pāris reizes dienā un atkarībā no dotajā brīdī pieejamā laika intervāla tos pa vienam izdaru.
  • Waiting For mapi pārskatu pāris reizes nedēļā, lai zinātu, kam man vajag uzprasīt/atgādināt, vai ir izdarīts deleģētais darbs.
  • Someday/Maybe mapi pārskatu pāris reizes mēnesī, lai izdomātu, vai kādu no tur esošajām lietām pārcelt uz Actions mapi.

Kādi ir mani galvenie ieguvumi no šīs sistēmas?

  • Pavadu mazāk laika uz e-pasta procesēšanu
  • Atbildu uz e-pastiem operatīvāk
  • Retāk aizmirstu darāmās lietas
  • Mazāk acu priekšā rādās nevajadzīga informācija, kas novirza domas nepareizā virzienā
  • Un visbeidzot – tas tiešām ir patīkami skatīties uz tukšu e-pasta inboxu 🙂

Vai arī Tavs inbox ir tukšs?


e-paraksta sertifikāts nav elektroniskais paraksts

28.06.2007

Mani regulāri kaitina žurnālistu vieglprātīgā attieksme pret viņiem nezināmu terminu lietošanu. Piemēram, LETAs publicētajā ziņā “Līdz šim izsniegti 4000 elektronisko parakstu” e-paraksta termins ir lietots galīgi šķērsām, jo:

  • Latvijas Pasts neizsniedz elektroniskos parakstus, Latvijas Pasts izsniedz e-paraksta viedkartes, uz kurām atrodas e-paraksta (jeb kvalificētais) sertifikāts un autentifikācijas sertifikāts.
  • Elektronisko parakstu rada paši e-paraksta sertifikātu īpašnieki (nevis Latvijas Pasts), izmantojot savas e-paraksta viedkartes ar kvalificēto sertifikātu.
  • Hansabankas un CSDD pakalpojumu gadījumā netiek izmantots elektroniskais paraksts, tur tiek izmantots tikai autentifikācijas sertifikāts, lai identificētu atbilstošo lietotāju. E-paraksta kvalificētais sertifikāts šajos pakalpojumus netiek izmantots un attiecīgi nekādi dokumenti arī netiek parakstīti ar elektronisko parakstu.

Juris Kaža varētu parekomendēt saviem LETAs kolēģiem izlasīt e-me FAQ, pirms viņi kaut ko raksta par e-parakstu 🙂


Sākusies reģistrācija uz RailsConf Europe

15.06.2007

railseuro_logo.jpgŠodien ir sākusies reģistrācija uz RailsConf Europe, kas notiek no 17. līdz 19. septembrim Berlīnē. Tā kā uz Amerikas konferenci, kas notika maijā, visas reģistrācijas vietas izķēra pāris nedēļu laikā, tad arī Eiropas konferenci droši vien izķers samērā ātri. Tā ka, ja kādam ir vēlme nokļūt Ruby on Rails notikumu epicentrā, tad nevajag ilgi gaidīt un vajag izmantot izdevību – Berlīne ir tepat netālu 🙂