Padomi jaunajam e-me īpašniekam

Esmu jau agrāk rakstījis par maniem piedzīvojumiem ar e-me jeb e-paraksta sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju. Kā daudzi no jums jau droši vien zin, tad nesen e-me ir mainījis īpašnieku un tagad tas ir LVRTC. Gribētos cerēt, ka šīs izmaiņas mainīs ar e-paraksta izplatību Latvijā, bet diemžēl pirmās aktivitātes neko labu neliecina.

Komunikācija ar klientiem

Ja gadījumā kāds no e-me lietotājiem nebija pamanījis, ka e-me īpašnieks tagad ir LVRTC, tad viņi parūpējās par šiem klientiem izsūtot e-pasta vēstuli ar sekojošu saturu:

Nosūtu Jums dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu (paplašinājums- *.edoc), kas apliecina tā juridisko spēku.

Ievērojot Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumu Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 17. punkta prasības, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs lūdz Jūs vienas darbdienas laikā nosūtīt paziņojumu par elektroniskā dokumenta saņemšanu.

Pirmajā brīdī šāda vēstule izskatās pēc izsaukuma uz policiju vai tiesu. Un papildus pieminētie noteikumi attiecas tikai uz valsts vai pašvaldību iestādēm un man tie nekādus pienākumus neuzliek atbildēt vienas dienas laikā. Un pašā pievienotajā dokumentā (kuru man jāatver vispirms ar eParakstītāja aplikāciju un pēc tam ar MS Word, ir tikai informācija par to, ka ir nomainījusies līguma kontakpersona).

Nākamā “laža” ir tāda, ka e-pasts ir izsūtīts iekļaujot pārsimt klientu e-pasta adreses To: laukā, kā rezultātā visi saņēmēji redz visu pārējo saņēmēju e-pasta adreses. Tas gan ir nezolīdi no personas datu aizsardzības viedokļa, gan arī šādi e-pasti ir kandidāti automātiskai nokļūšanai e-pastu “spam” mapēs.

Nosūtīju atbildi uz šo e-pastu norādot šos trūkumus, diemžēl atbildi nesaņēmu.

Padoms: Lūdzu iemācieties Interneta komunikāciju “netiķeti” pirms izsūtiet šādus masveida e-pastus. Un lūdzu iemācīties klientiem draudzīgu komunikācijas veidu, nevis lietojiet stīvo, formālo un atbaidošo stilu.

Grib samaksu gan par vistām, gan olām

E-paraksta projekta neveiksmes cēlonis pēdējā gada laikā tika raksturots kā “vistas un olas” problēma – 1) nav pietiekoši daudz e-paraksta lietotāji, kas būtu gatavi maksāt par pakalpojumu, jo nav pietiekoši daudz e-pakalpojumi, 2) nav pietiekoši daudz e-pakalpojumu, jo potenciālie pakalpojumu sniedzēji neredz ieguvumu no tik maza lietotāju skaita.

Tādēļ patlaban e-paraksta lietotāji nav kļuvuši vairāk par tiem pārdesmit tūkstošiem, kuriem e-paraksta kartes iegādājās ar valsts pasūtījumu. Savukārt e-pakalpojumu sniedzēju saraksts, kur var izmantot e-parakstu, tā arī ir palicis ļoti neliels (daži, piemēram, Swedbank, pat ir pazuduši no saraksta).

Šādos apstākļos būtu jāizvēlas viena no divām stratēģijām:

1. Vai nu ir jāstimulē e-paraksta lietotāju pieaugums, būtiskipazeminot cenas lietotājiem (jo patreizējā cena ne privātajiem, ne biznesa lietotāji nelikās pārāk pievilcīga) un tad domājot kā iegūt ieņēmumus no potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem
2. Vai arī ir jāstimulē pakalpojumu radīšana, nodrošinot izstrādātājiem bez maksas visus nepieciešamos rīkus pakalpojumu radīšanai un mērķtiecīgi strādājot ar potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai panāktu pēc iespējas lielāku pakalpojumu klāstu. Tad arī e-paraksta lietotāji varētu saredzēt ieguvumu no e-paraksta pakalpojumiem un būtu gatavi par to maksāt.

Tā vietā jaunie e-me saimnieki ir izvēlējušies mūsu budžeta lāpīšanas politiku – ja naudas nav, tad jāpaaugstina nodokļi. Nākotnē ir paredzēts, ka par e-paraksta bibliotēku (kas nepieciešama e-paraksta integrācijai trešo pušu sistēmās) izmantošanu būs jāmaksā gan izstrādātāja licence, gan arī lietošanas licence. Un cik ir redzēts, tad šīs summas ir paredzētas diezgan iespaidīgas, lai pēc iespējas atsistu izstrādātāju vēlmi izstrādāt integrāciju ar e-parakstu savās sistēmās.

Ja no nodokļiem izvairīties ir grūtāk, tad no e-paraksta izmantošanas izvairīties cenu celšanas gadījumā ir stipri vieglāk. Un ja vēl ņem vērā, ka parādās arī alternatīvi piedāvājumi ar potenciāli mazākām izmaksām lietotājiem, tad pastāv risks, ka e-pakalpojumu potenciālie sniedzēji var sākt vairāk izmantot šos alternatīvos risinājumus.

Padoms: Ja jums tiešām ir tik dārgi uzturēt šīs e-paraksta integrācijas bibliotēkas, tad pareizāk būtu tās nopublicēt kā atvērtā koda programmatūru un tad izstrādātāji paši veiksmīgi tās varētu uzturēt tālāk un visi būtu laimīgi.

Labā ziņa Mac lietotājiem

Staigājot pa e-me.lv lapām arī atradu ko iepriecinošu – beidzot ir pieejami viedkaršu lasītāju draiveri Mac OS X operētājsistēmai, kā rezultātā kopā ar SignAnywhere Free programmu beidzot ir iespējams lietot e-parakstu arī uz Mac datora.

Diemžēl ar Firefox pārlūkprogrammu un šiem viedkaršu draiveriem nav iespējams autentificēties visās minētajās e-pakalpojumu lapās. Man izdevās veiksmīgi autentificēties Nordea internetbankā, bet e-me.lv un latvija.lv lapās neizdevās – tās izskatās joprojām ir paredzētas tikai izredzētajiem Windows un Internet Explorer lietotājiem. e-me.lv izdod kļūdas paziņojumu

Ja Jūs izmantojiet tīmekļa pārlūku Mozilla Firefox, lūdzu izlasiet informāciju par tā konfigurāciju izmantošanai kopā ar Е-МЕ autentifikācijas sertifikātiem

bet norādītajā saitē nav nekādas informācijas par Mozilla Firefox 😦