Network media player – kas tas ir?

Vēlējos padalīties ar savu pieredzi tīkla mēdiju atskaņotāju (network media player) jomā.

Kā zināms daudziem no mums ir uzkrājusies lielāka vai mazāka .mp3 un .avi kolekcija, kuru mēs dažkārt gribētu arī pilnvērtīgi izbaudīt uz mājas video/audio aparatūras. Kad agrāk dzīvoju nelielā dzīvoklī, tad nebija problēmas pieslēgt savu notebooku pie TV vai mūzikas centra – protams no notebooka laižot video signālu caur S-video kabeli kvalitāte nebija tā labākā, bet sākotnēji prasības arī nebija tik lielas.

Sākot dzīvot mājā, kur dzīvojamā istaba ir apakšstāvā, bet darbistabu ar datoru ir augšstāvā, parādījās lielākas neērtības – katru reizi nest notebooku uz dzīvojamo istabu un piņķerēties ar vadiem, lai pieslēgtu pie mājas kinozāles centra, vairs nebija tik ērti, tāpēc sāku meklēt alternatīvus risinājumus, kā atskaņot/attēlot audio/video failus no mājas datora uz mājas audio/video centra.

Tā es sāku interesēties par tīkla mēdiju atskaņotājiem (network media players) – iekārtu, kuru pieslēdz pie mājas audio/video centra un pie mājas tīkla, un kura caur tīklu atskaņo audio/video failus no mājas datora uz audio/video centra.

Pirms pusotra gada izvēlējos iekārtu, kas likās vispopulārākā tajā brīdī – D-Link DSM-320. Neskatoties uz daudzajiem sliktajiem komentāriem dažādos forumos, man sākotnējā uzstādīšana bija ātra un vienkārša un sākotnējais iespaids bija visnotaļ pozitīvs.
Izdevās gan paklausīties mp3, gan jpg apskatīties, gan arī mpeg un avi apskatīties. Tiesa bija problēmas ar daudzu video atskaņošanu, jo daudzus video codecus neatpazina un dažreiz filmas vidū uzkaras. Nākamā problēma bija tā, ka sākotnēji neapdomīgi biju jau iepircis 802.11b wi-fi access point (11Mbps pieslēguma ātrums), kas DVD kvalitātes video pārraidīšanai pa tīklu jau ir par mazu. Tā ka nācās upgreidot wi-fi access point uz 802.11g (54Mbps).

Pēc kāda gada lietošanas bija piegriezušās regulārās problēmas ar DSM-320. Papildus kā stimuls mēdiju atskaņotāja nomaiņai bija tas, ka upgreidoju TV uz high definition (720p un HDMI atbalsts) un gribējās arī atbilstošu tīkla mēdiju atskaņotāju, kas nodrošinātu HD video atskaņošanu. Veicot tirgus izpēti nonācu pie secinājuma, ka patlaban labākais risinājums ir Snazio Net Cinema HD 1310.

Patreizājā pieredze ar Snazio ir būtiski labāka, salīdzinot ar DSM-320. Atpazīst prakstiki visus video codecus – gan standard definition, gan high definition (vienīgais mīnuss, ka neatpazīst jauno H.264 formātu, kurā parādās arvien vairāk HD video), daudz retāk uzkarās, labi strādā fast forward un rewind u.tml. Papildus vienīgi veicu nelielas tīkla kabeļu pārspraušanas, kā rezultātā varēju pieslēgt Snazio pie ethernet kabeļa – high definition video atskaņošanai tomēr ir drošāk izmantot kabeli, nevis wi-fi, jo wi-fi tīkla zonas noraustīšanās gadījumā tas var kādreiz ietekmēt HD video straumes kvalitāti.

Ja kādam interesē konkrētākas detaļas par DSM-320 un Snazio plusiem un mīnusiem, tad to var apskatīties šeit.
Kādas ir alternatīvas šim visam? Izskatās, ka ir jāizvēlās viena no sekojošajām alternatīvām:

• “Resns” Media PC vai kas tamlīdzīgs dzīvojamajā istabā
  Šajā gadījumā šis media PC gan glabā failus, gan arī tos atskaņo. Tā ir stratēģija, ko popularizē Microsoft ar savu Windows Media Center, kā arī Apple ar savu Mac mini. Kas man nepatīk šajā risinājumā:
  • šādām “resnām” iekārtām griežās ventilatori un diski, kas rada nelielu, bet tomēr papildus troksni, kas dzīvojamā istabā nebūtu vēlams
  • ja mēs gribam, lai mūsu mēdiju faili tiktu glabāti droši, tad mums papildus vajadzētu uzstādīt UPSi, papildus vajag kaut kādu backup risinājumu – tas aizņem papildus vietu, kas dzīvojamā istabā nav pārāk vēlami
  • mēdiju failu kolekciju vajag dažkārt papildināt vai sakārtot un tur vajag normālu darba vietu – to ar remote control nevarēs izdarīt.

• “Resns” mājas PC / serveris darbistabā un “tievs” network media player dzīvojamajā istabā
  Tas ir risinājums, ko patlaban esmu izvēlējies, un šādus “tievos” HD media player piedāvā dažādi ražotāji. Neskatoties, ka esmu izvēlējies šo risinājumu, ir, protams, arī daži mīnusi
  • Lai šādas iekārtas būtu lētākas un lai nepatērētu daudz enerģijas, tajos tiek izmantoti speciāli media processori, kuros aparatūras līmenī ir realizēti patreiz aktuāli video codeci. Tad, kad parādās jauni video codeci, tad jāupgreido uz jaunu iekārtu 😦 Patlaban, piemēram, ir problēma ar jauno H.264 formātu, kuru patreizējie media processori vēl neatbalsta.
  • Šīm iekārtām nav tik fancy user interface, kā Microsoft vai Apple – ja kādam lietotāja interfeiss ir prioritāte, tad tas protams jāņem vērā.
• Hibrīdie risinājumi
  Kā hibrīdie risinājumi (kaut kas pa vidu starp “resnajiem” un “tievajiem” risinājumiem) varētu tikt minēti spēļu konsoles, kas papildus spēlēm nodrošina arī media player funkcijas. Kā galvenie piemēri ir Microsoft Xbox 360 un drīzumā iznākošais Sony Playstation 3, kas varēs funkcionēt kā high definition media player.
  • Šajos risinājumos man galvenais kas nepatīk ir tas, ka tās ir spēļu konsoles 🙂 – jau bez tā ir grūtības ar datora lietošanas ierobežošanu jaunākajai paaudzei, tāpēc negribās, ka parādās vēl viens lieks kārdinājums.

Tā ka iespējamie risinājumi ir daudzi un dažādi un izvēle ir atkarīga no katra konkrētajiem kritērijiem.