Melnā kaste un nesalaužamais Linux

26.10.2006

Vakardien Oracle OpenWorld uzstājās atlikušie divi CEO:

  • Pirmais bija Sun CEO Jonathan Schwartz, kas varbūt nebija tik atraktīvs kā agrāk dzirdētais Scott McNealy, bet kopumā atstāja labu iespaidu. Kas liekas pozitīvi, ka Sun mēģina sameklēt savu nišu un kā viņš teica “We don’t focus on customers who believe that IT is a cost center. We focus on customers who believe IT is a competitive weapon”. Šajā sakarā bija interesanti redzēt viņa prezentēto Project BlackBox – augstas ietilpības un augstas jaudas datu centrs, kas ievietots standarta kravas konteinerā. To var nopirkt, aizvest uz jebkuru pasaules vietu, pieslēgt elektrībai, internetam, ūdensvadam un kanalizācijai (priekš dzesēšanas) un piecās minūtēs piestartēt un sākt izmantot.
  • Galvenais notikums, protams, bija Oracle CEO Larry Ellison uzstāšanās. Sākumā likās, ka nebūs nekā interesanta, jo sāka runāt par Oracle Grid Computing stratēģiju, par ko Oracle jau runā daudzus gadus. Bet tad, kad Larry sāka runāt par to, ka Linuxam pietrūkst “enterprise level support”, lai tas tiktu vairāk izmantots lielajos datu centros, tad tas sāka izklausīties, ka tūlīt būs kaut kāds paziņojums.
    Un šis paziņojums bija Oracle Unbreakable Linux 2.0 – Oracle piedāvā saviem un arī citiem klientiem RedHat Linux supportu, nodrošinot labāku servisa līmeni par vairāk kā divreiz mazāku cenu. Kā viņi to darīs – regulāri no RedHata savāks jaunākās RedHat distribūcijas, izņems ārā references uz RedHat un pārkompilēs (un to visu viņi var darīt, jo tas taču ir opensource). Un pēc tam, ja klientiem būs bugi, kurus RedHat vēl nebūs atrisinājis, tad Oracle taisīs bugfixus un piegādās klientiem, gan arī publiskos visiem pārējiem. Esošajiem RedHat klientiem pāreja uz Oracle ir ļoti vienkārša – vienkārši jāpārslēdz bugfixu saņemšanas URLis uz linux.oracle.com.
    Izskatās, ka šo Oracle paziņojumu neviens nebija gaidījis – bija baumas par to, ka Oracle varētu nopirkt Ubuntu, vai arī pašu RedHat vai Novell SuSE biznesu, bet izrādījās, ka Oracle izdomāja šādu neordināru risinājumu. Oracle nolūkus var saprast – lielākā viņu Linux bāzēto klientu daļa izmantoja RedHatu un Oracle, protams, nepatika, ka viņi ir atkarīgi no RedHata spējas nodrošināt augsta līmeņa supportu. Bet no otras puses tas nav īsti ētisks solis attiecībā pret RedHatu – to varētu nosaukt par opensource biznesa modeļa “uzhackošanu”. Bet kurš tad ir teicis, ka bizness ir ētisks? 🙂
    Pats RedHat arī izklausās nedaudz apjucis – viņi no tā centās iegūt kaut kādus bonuss punktus paziņojot, ka ir gandarīti, ka Oracle uzskata RedHat Linux par Unbreakable. Bet citiem RedHata biznesa perspektīva neizskatās tik rožaina, jo pēc šī Oracle paziņojuma RedHat akciju cena nokritās par 16% …
Advertisements

Pirmie iespaidi no Oracle OpenWorld

25.10.2006

Šonedēļ atrodos Oracle OpenWorld un cenšos uzsūkt pēc iespējas vairāk Oracle jaunumus.

Runā, ka šogad konferencē esot >40 000 dalībnieku un tas liekas ir mazliet par daudz. Kaut arī viss ir ļoti labi noorganizēts (piemēram, ir slēgta viena San Francisco iela, uz kuras notiek visu dalībnieku ļoti operatīva ēdināšana), tomēr dalībnieku sastāvs ir pārāk dažāds – ir gan Oracle developeri un DBA, gan arī Oracle E-Business Suite, PeopleSoft, JD Edwards, Siebel biznesa lietotāji, kā rezultātā iekš keynotes ir grūti uzrunāt visu šo ļoti dažādo auditoriju. Tādi, kā es, kuriem interesē visas lietas, domāju, ka ir mazākumā.

Bet runājot par Oracle jaunumiem, ir vairākas lietas, kas priecē, ka Oracle cenšas iet kopējo Web 2.0 u.c. standartu virzienā. Dažas pirmās lietas, kas palikušas atmiņā:

  • Oracle Secure Enterprise Search
    To varētu nosaukt par “Google searchu” pa iekšējiem uzņēmuma datiem. Lietotāja interfeiss tiešām ir praktiski tāds pats kā Googlam, bet būtiski ir tas, ka pieslēdzoties kā autorizētam lietotājam tas var meklēt un rādīt tikai tos datus, kas ir pieejami šim autorizētajam lietotājam – piemēram, meklēt e-mailus un dokumentus Lotus Domino, biznesa transakcijas Oracle E-Business Suite vai citās aplikācijās, failus failsistēmā u.tml.
  • Oracle Business Intelligence Suite Enerprise Edition
    Šis ir jaunais garais nosaukums ir iedots tam, kas agrāk bija Siebel Business Analytics, ko Oracle ir ieguvis nopērkot Siebel. Šis BI risinājums izskatās daudz labāk nekā agrākais Oracle reportinga tūlis Discoverer – lietotāja interfeiss ar AJAX fīčām, datus var iegūt ne tikai no Oracle datubāzes, bet praktiski no jebkura datu avota, biznesa inteliģences portāls ar dažādiem grafikiem un atskaitēm un “alertiem”.
  • Oracle konferencē anonsēja un parādīja tādu jaunu brīnumu kā Oracle WebCenter Suite. Šis jaunā Oracle Fusion middleware komponente ir speciāli veidota, balstoties uz Web 2.0 tehnoloģijām (AJAX, blogi, RSS, wiki, VoIP, mashups) un kā var saprast, tas tiek veidots kā portāls nākotnes Oracle Fusion biznesa aplikācijām. Vienvārdsakot, Oracle grib izveidot kaut ko analoģisku Google portālam priekš uzņēmuma biznesa aplikācijām.
  • Priecē tas, ka Oracle arvien vairāk pievērš uzmanību savu biznesa aplikāciju lietojamībai un cenšas gan uzlabot lietojamību, gan standartizēt lietotāja interfeisu visiem saviem produktiem. Tagad visiem Oracle produktiem ir jauns “zils” lietotāja interfeiss 🙂
  • Tika arī mazliet pastāstīts par Oracle 11g datubāzes beta versiju, bet atšķirībā no iepriekšējām Oracle konferencēm, kad jaunās datubāzes versijas bija galvenais notikums, tad šoreiz tas īpaši neizceļas. Izskatās, ka datubāžu jomā vairs nevar neko vairs tik radikāli uzlabot, lai tas liktos kā kaut kas būtiski jauns.

Vēl ir laba iespēja vienviet redzēt lielāko amerikāņu IT kompāniju CEO un novērtēt viņu prezentācijas iemaņas.

  • AMD CEO Hector Ruiz pamatā runāja par to, ka klientiem vajagot izvēli starp “zaļo” AMD un vārdā nenosaukto “zilo” kompāniju.
  • Bija arī Dell chairman Michael Dell, bet uz to neaizgāju un cik dzirdēju, tad kā jau domāju, tad runāja par to, kāpēc Della dzelži ir krutāki par citiem dzelžiem.
  • HP CEO Mark Hurd ir baigais muldoņa un visu laiku vārījās par to, kā HP visu laiku uzlabo savu efektivitāti caur IT efektivitātes uzlabošanu. Bet bija interesanti paklausīties viņa muldēšanā 🙂
  • Cisco CEO John Chambers stāstīja par savām vīzijām, kā multimēdijas (balss, video, dati) izmainīs nākotnes komunikācijas un kā nākotnes aplikāciju platforma būs tīkls. Tika rādīta arī Cisco multimēdiju gadžetu demonstrācija, kur piemērs bija ļoti amerikānisks – beisbols :). No visiem CEO šis laikam bija visinteresantākais.
    Patika arī prezentācijas sākumā izmantotais “āķis” – auditorija pajautāja, vai patīk izmaiņas. Un pēc tam piegāja klāt vienam to tiem, kas pacēla roku, un pajautāja, vai viņam ir sieva, un pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas pavaicāja, kāpēc viņš nav domājis par sievas nomaiņu, ja jau viņam tā patīk izmaiņas 🙂
  • Vēl nākamajās dienās ir atlikuši Sun CEO Jonathan Schwartz un, protams, Oracle CEO Larry Ellison – skatīsimies, vai viņi pārsitīs iepriekšējos CEO 🙂

Turpinājums sekos…


Kad pazūd konnekcija…

19.10.2006

Pēdējās dienās joprojām nesekmīgi mēģinu sazināties ar e-me juridisko klientu pārdošanas daļu – gribās man un kolēģiem tās e-paraksta kartes dabūt, bet kaut kā neviens negrib mums tās dot. Vakar neviens necēla klausuli, savukārt šodien, zvanot uz web lapā norādīto telefonu, tiek paziņots, ka šis telefona numurs ir mainīts uz citu telefona numuru. Uzzvanot uz norādīto jauno telefona numuru, to protams arī neviens neceļ. Vakarā intereses pēc gribēju iekš ldap://e-me.lv paskatīties, cik daudzi laimīgie tomēr ir ieguvuši e-paraksta sertifikātus. Bet arī tur nekā – mēģinot pieslēgties, dabūju

Can’t connect LDAP server

Serveriem droši vien arī pa nakti ir jāatpūšas 🙂

Nu tad mēģināju pabeigt plānot savu Oracle OpenWorld konferences semināru grafiku, ko šogad ļoti eleganti caur webu var izdarīt. Bet tā kā daru to tagad, kad visi amerikāņi arī jau piecēlušies un arī pēdējā brīdī grib savu grafiku saplānot, tad arī šīs weba lapas sāk strādāt arvien lēnāk un lēnāk, līdz beidzot iegūstu paziņojumu:

This site has been temporarily disabled for scheduled maintenance.
We apologize for any inconvenience.

Copyright 2005 All rights reserved. The George P. Johnson Company

Visi ir iemācījušies samārketēt savus pasākumus, bet nevar parūpēties par normālu savu servisu pieejamību. Kam tas viss ir izdevīgi? 😦


Filmiņa par elektronisko parakstu

12.10.2006

Iepriekš jau rakstīju par saviem pirmajiem e-paraksta web lapas testēšanas rezultātiem. Diemžēl programmatūra e-paraksta radīšanai Latvijas Pasta EDOC formātā vēl nav pieejama, bet toties pamanīju šo programmu darbībā izveidotajā reklāmas klipā. Nu un es kā ziņkārīgs cilvēks papētīju, ko mēs tur redzam 🙂

Pirmais kadrs, ko ieraugam, ļoti ieintriģē – tas taču ir Apple iBook!

Tad jau Jurģis būs velti bēdājies, ka nevarēs e-parakstu uz Mac lietot. Bet ko mēs ieraugam nākamajā bildē?

Tas taču tomēr ir Windows! Neesmu Mac speciālists, bet, cik varēju sagooglot, tad atradu, ka ir kaut kāds Virtual PC for Mac, ar kura palīdzību var Windowsus darbināt uz Maca. Otrs variants varētu būt arī tāds, ka reklāmistiem labāk patika Mac izskats un tāpēc sakombinēja Macu ar bildi no cita Windows datora 🙂

Ko mēs redzam tālāk:

Ir atvērta eDoc Signer aplikācija, bet galā stāv rakstīts Technical Preview – tas droši vien arī ir tas iemesls, ka patlaban aplikācija vēl ir izstrādes / testēšanas stadijā un tāpēc vēl nav pieejama lejupielādēšanai no e-me.lv.

Kas piesaistīja uzmanību tālākajos kadros:

Šeit mēs redzam, ka parakstu uzliks Ēriks un kā vēlāk redzēsim Eglītis. Viena nepedagoģiska lieta ir tā, ka reklāmā dzirdamā vīrieša balss noteikti nav Ērika Eglīša balss – tātad tas nozīmē, ka Ēriks ir atklājis savu PIN kodu šim svešajam vīrietim! Tā taču nedrīkst!

Otra lieta, kas piesaista uzmanību, ir tas, ka izvēlētā sertifikāta beigu datums ir 12.jūnijs. Savukārt, meklējot Ērika Eglīša sertifikātu e-me.lv, biju iepriekš atradis, ka īstajam sertifikātam beigu datums ir 30.09.2008. Tātad šajā filmiņā tiek izmantots kaut kāds testa sertifikāts nevis īstais un tas tiek vēlāk atzīts par pareizu – kā tad lai šādai programmai uzticas, ja tā saka, ka viss ir kārtībā?

Un vēl šajā gadījumā tiek izvēlēts sertifikāts ar Intented Use = Client Authentication (t.i. autentifikācijas sertifikāts), bet parakstīšanai vajadzētu izmantot sertifikātu ar Intended Use = Document Signing (t.i. kvalificētais sertifikāts) – tā ka izskatās, ka šī patreizējā programmatūras versija nepārbauda, vai tiek izmantots pareizais sertifikāta veids paraksta radīšanai.

Kā solīju beidzot arī uzzinam parakstītāja pilno vārdu un uzvārdu:

Tālāk mēs redzam, kā e-pasts tiek nosūtīts kolēģim no Microsoft:

Savukārt nākamajā kadrā mēs redzam, ka īstenībā e-pasts ir nosūtīts pašam sev – laikam pa vidu kaut kādi kadri ir izdzēsti.

Bet galvenais, ko šeit ieraugam, it tas, ka tas viss ir noticis 31. jūlijā, kas arī izskaidro to, kāpēc izmantoti testa sertifikāti, jo tajā laikā nekādi īstie sertifikāti vēl nebija.

Nu tad cerēsim, ka eDoc Signer Final Edition strādās korekti un atzīs par labu esam tikai īstos kvalificētos sertifikātus nevis testa sertifikātus, kā arī cerēsim, ka šis video iedvesmos izveidot eDoc Signer ne tikai Windows platformai, bet arī Mac un Linux platformām 🙂


Testējam e-me

08.10.2006

No 4. oktobra mums beidzot ir pieejams ilgi gaidītais e-paraksts, jeb precīzāk izsakoties pakalpojumus ir sācis sniegt vienīgais Latvijā akreditētais uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs (USPS) Latvijas Pasts.

Tā kā PKI lietas mani jau sen ir interesējušas, tad noteikti tuvākajā laikā arī iegādāšos savu e-paraksta digitālo sertifikātu, bet kamēr nāksies pagaidīt solītas pāris nedēļas līdz sertifikātu kartes saņemšanai, tikmēr iepazinos, kas ir pieejams pakalpojumu sniegšanas mājas lapā www.e-me.lv.

Tā kā termiņi bija degoši, tad saprotams un piedodami, ka sākotnējā web lapā bija daudzas nepilnības – lapās ir vairāki nestrādājoši linki, lapas ir tikai latviešu valodā (kaut gan augšā ir arī nestrādājoša izvēle pāriet uz angļu vai krievu valodu), ir tukšas informācijas sadaļas ar nosaukumiem “Atbalstītie lasītāji”, “Izstrādātājiem”, “Programmatūra”.

Bet bez šiem nepilnībām ir arī dažas būtiskākas, kuras akreditētam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nedrīkstētu būt:

  • Sadaļā USPS politikas un noteikumi šie politikas dokumenti ir tikai angliski. Manuprāt, Latvijā akreditētam USPS ir jānodrošina šie dokumenti valsts valodā.
  • USPS politikās ir norādītas nestrādājošas saites http://www.e-me.lv/repository (kur būtu jābūt pieejamām visām politikām un USPS sertifikātiem) un http://www.e-me.lv/download (kur jābūt pieejamai brīvi piejamai programmatūrai)
  • Web lapās nevar nekur atrast TSA (time stamping authority) sertifikātu – tas rada aizdomas, ka laika zīmoga serviss vēl joprojām nav publiski pieejams

Tālāk papētīju iespējas, kā iespējams sameklēt izsniegtos sertifikātus. Viena iespēja ir izmantot sertifikātu meklēšanas web formu. Tajā ir iestrādāti kritēriji, ka lai sameklētu kādas personas sertifikātu jānorāda gan vārds, gan uzvārds, gan personas kods vai sertifikāta numurs – doma šādiem obligātajiem kritērijiem laikam bija tāda, lai kurš katrs nevarētu pēc personas vārda vai uzvārda noskaidrot personas kodu (kas ir iekļauts digitālajā sertifikātā).

Bet tajā pašā laikā pieeja pie sertifikātu meklēšanas ir arī caur publisku LDAP servisu ldap://e-me.lv un kā pārliecinājos, tur nav nekādi ierobežojumi pēc meklēšanas kritērijiem (ir vienīgi ierobežojums, ka tiek atgriezti tikai pieci pirmie rezultāti). Daži URLu piemēri, kurus varat izmēģināt ierakstot savā browserī:

  • ldap://e-me.lv/c=LV??sub?(cn=Aigars%20*tis)
    Atradīs personas, kuriem vārds ir “Aigars” un uzvārds beidzas ar “tis”
  • ldap://e-me.lv/c=LV??sub?(serialNumber=2706*)
    Atradīs personas, kurām dzimšanas diena ir 27. jūnijā
  • ldap://e-me.lv/c=LV??sub?(mail=*@mk.gov.lv)
    Atradīs personas, kurām e-pasts ir ar norādīto domēnu.

Piesakoties uz e-paraksta sertifikātiem pieteikšanās anektā skaidri ir ierakstīts, ka “Dodu savu atļauju manu personas datu iekļaušanai kvalificētā sertifikātā, kā izmantošanas gadījumā dati kļūs pieejami trešajām personām”, kā arī ir checkbox par to, ka piekrīt, ka sertifikāts tiek publicēts. Bet droši vien ne visi apzinās, ka līdz ar to viņi jebkuram interesentam internetā padara pieejamu savu vārdu, uzvārdu, personas kodu (no kā var noskaidrot dzimšanas datumu un vecumu) un norādīto e-pasta adresi.
Ja piepildīsies LP prognozes par to, ka drīzumā e-paraksta sertifikātu kartes iegādāsies daudzi desmiti vai pat simti iedzīvotāji, tad viņu LDAP serviss varētu būt ideāla datubāze e-pasta spameriem. Ņemot vērā, ka izsniegto sertifikātu numuri iet secīgi uz priekšu, tad būtu ļoti viegli uztaisīt programmiņu, kas iegūst visu sertifikātu īpašnieku vārdus, uzvārdus, dzimšanas datus un e-pasta adreses. Un tas viss par brīvu velti 🙂

Patreizējā brīdī mana pirmā rekomendācija būtu nenorādīt e-paraksta iesniegumā savu e-pasta adresi, ja jūs nevēlaties nokļūt kādā jaunā spama datubāzē. Savukārt LP būtu ierosinājums padomāt par iespējām samazināt LDAP direktorijā publicējamās informācijas apojomu un arī tur ieviest stingrākus kritērijus uz informācijas meklēšanu.

Nobeigumā gribēju vēl piebilst, ka atradu arī vecāko e-paraksta sertifikātu ieguvēju – ldap://e-me.lv/c=LV??sub?(serialNumber=111111-11111) – pilsoni SuperUser SuperUser, ar personas kodu 111111-11111 (tātad dzimis 1911. gadā) un kurš vēl joprojām strādā LP Sertifikācijas pakalpojumu dienestā. Tā kā šis sertifikāts tiek atzīts par derīgu arī e-me sertifikātu pārbaudes lapā, tad laikam tas tiešām nozīmē, ka nemirstīgais Supermens ir pārcēlies dzīvot pie mums 🙂


Kā Nokia N80 ir aizstājusi manu Palmu

05.10.2006

Daudzus gadus ar mani bija divu zīmolu mobilās iekārtas – Nokia kā mobilais telefons un Palm kā PDA. Mana Nokia pieredze sākās ar aizvēsturisko (bet ļoti stabilo un ātri strādājošo) Nokia 2110 modeli, savukārt Palma pieredze sākās no Palm III (kurš arī strādāja ātri un labi, bet galvenais trūkums bija, ka strādāja uz AA baterijām, nevis ar uzlādējamu akumulatoru).

Pakāpeniski upgreidojot Nokias un Palmus biju nonācis līdz Nokia 6310 un Palm Tungsten C. Nokia 6310 bija mans visilgākdzīvojošais telefons, tas noturējās veselus četrarpus gadus (!), bet tad jau tas arī sāka niķoties un nācās pieņemt grūtu lēmumu, ko darīt tālāk – tā kā jaunāko Nokia modeļu un Palm Treo funkcionalitāte tik ļoti pārklājas, tad vairs nelikās prātīgi turpināt lietot divas mobilās ierīces. Pamatā dēļ 3G un wi-fi iespējām izvēlējos, ka jāmigrē uz Nokia N80.

Šie ir mani sākotnējie iespaidi un salīdzinājums, ko es agrāk darīju uz Palma un ko tagad daru ar Nokia:

  1. Visbiežāk uz Palma izmantoju kalendāru, kas sinhronizējās ar manu darba kalendāru (Lotus Notes).
    Uz N80 sinhronizācija strādā normāli (parasti sinhronizēju caur Bluetooth), skatīšanās režīmā lietojamība ir pat labāka nekā Palmam, jaunu ierakstu veidošana uz N80 protams, ka ir lēnāka (dēļ cipariņu spaidīšanas, lai dabūtu burtus – neesmu vēl ietrenējies to darīt ātri 🙂 )
  2. Uz Palma sinhronizēju ar citas Lotus Notes datubāzes ar dažādu kontakpersonu informāciju – pagaidām vēl neesmu atradis softu, ar ko to darīt uz N80.
  3. Uz Palma sinhronizēju arī Lotus Notes e-mailu skatīšanās režīmā – diemžēl Nokia PC softs to nenodrošina (cik sapratu, tad MS Exchange gadījumā nodrošinātu)
  4. Uz Palma ar AvantGo softu sinhronizēju dažādus ziņu kanālus – uz N80 vēl nav noportēts AvantGo klients (ir uz iepriekšējiem S60 modeļiem), tādēļ to darīt nevar.
    Bet toties uz N80 web pārlukprogramma nodrošina RSS feedu sadefinēšanu un skatīšanos, tā ka var visiem ziņu kanāliem sadefinēt RSS feedus un skatīties on-lainā.
  5. Uz Palma biju nopircis un sainstalējis vairākas vārdnīcas.
    Kā par laimi nesen šis ražotājs bija noportējis šīs vārdnīcas arī uz N80 un izdevās sarunāt draudzīgu licences migrācijas cenu. Tā ka šīs vārdnīcas varu tagad tikpat labi lietot arī uz N80.
  6. Dažreiz uz Palma biju nosinhronizējis arī dažus MS Office failus, uz N80 ir QuickOffice aplikācija, kas arī nodrošina Word, Excel, PowerPoint failu skatīšanos.
  7. Dažreiz uz Palma brīvajos brīžos arī kaut kādas vienkāršas spēlītes paspēlēju, ja būs interese, tad uz N80 arī dažādas spēlītes ir pieejamas un varēs sainstalēt. Bet pagaidām gan vēl nav uznākusi vēlme to darīt (par to visvairāk ir neizpratnē mans astoņgadīgais dēlēns – kā tas var būt, ka uz telefona nav spēlītes).

Kādas ir N80 jaunās iespējas, kuras uz Palma nevarēju izmantot:

  1. Internet browsēšana gan caur GPRS, gan 3G, gan WiFi – uz N80 ir jauns ļoti labs interneta pārlūks (Mac faniem varu pateikt, ka veidots uz Safari bāzes 🙂 ). Un ņemot vērā ļoti labo 352×416 pikseļu ekrānu lielāko daļu standarta web lapu var tīri labi aplūkot uz šī mazā ekrāna.
    Uz Palma principā caur WiFi arī varēja internetu browsēt, bet reti to darīju, jo lietojamība nebija pārāk laba.
  2. Audio failu atskaņošana – uz N80 ir daudz lietojamāks audio playeris, salīdzīnot ar Palmu. Protams, lietotāja interfeiss nav tik seksīgs kā iPodam, bet tā kā pamatā to izmantoju, lai klausītos audio grāmatas, tad man pilnīgi pietiek. Pozitīvi ir arī tas, ka audio playeris var strādāt fona režīmā, kamēr lieto citas aplikācijas, kā arī labi tas, ka automātiski uzliekās uz pauzes, ja pienāk zvans uz telefonu.
  3. Foto un video uzņemšana – tas protams vairāk kā rotaļāšanās iespēja, jo kvalitāte, neskatoties uz 3 megapikseļu kameru, tāpat nav īpaši izcila.
  4. Intereses pēc esmu pamēģinājis arī video zvanu – bet tā man arī patlaban ir tikai kā rotaļāšanās iespēja, jo lielu vajadzību pēc sarunas biedra sejas redzēšanas neizjūtu.

Papildus ir jārēķinās ar tādu N80 mīnusu, ka dēļ visām dažādajām tīklošanās iespējām viņš diezgan ātri ēd bateriju, tā ka, normāli to lietojot, ir jārēķinās, ka būs katru dienu jālādē.
Bet kopumā N80 ir samēra labi aizstājis mana Palma agrākās funkcijas. Žēl, protams, Palma…


Kā efektīvi izmantot automašīnā pavadīto laiku?

03.10.2006

Tā kā dzīvoju ārpus Rīgas, tad katru dienu sanāk pavadīt vismaz pusotru, vai dažreiz pat divas stundas automašīnā ceļā no/uz darbu. Ik pa laikam sanāk veikt arī vairāku stundu garākus pārbraucienus. Tā kā kopā šis pavadītais laiks sanāk diezgan liels, tad sāku aizdomāties, kā šo laiku izmantot efektīvāk.

Viens pārdošanas apmācību guru ir teicis, ka “radio ir kožļājamā gumija ausīm”. Līdzīgi arī es sāku domāt par to, kā es varētu lietderīgāk izmantot laiku, ja nenodarbotos ar ausu gumijas kožļāšanu – tradicionālo radio klausīšanos, vai arī mūzikas klausīšanos.

Kā reizi tajā laikā man noplīsa oriģinālā auto radio/CD iekārta un varēju izvēlēties jaunu, kas atbilstu manām prasībām – papildus CD ar mp3 atbalstu vajadzēja arī ārējo audio ieeju. Pie ārējās audio ieejas pieliku kabeli un izvilku līdz salonam, lai varētu pie tā slēgt klāt dažādas citus audio avotus. (Pastāv arī alternatīvs risinājums – mazs FM raidītājs, kuram pieslēdz ārēju audio avotu un uztver ar automažīnas FM uztvērēju. Ņe čital, no mņeņije imeju, ka tiem varētu būt ne tik laba audio pārraides kvalitāte.)
Pirmā lieta, ko sāku meklēt, bija audio grāmatas. Pirmā (un viena no labākajām) audio grāmata, ko atradu, bija viena pārdošanas apmācību kursa audio variants. Tā es sāku kopēt dažādas audio grāmatas uz sava notebooka, novietoju to uz blakus sēdekļa un pieslēdzu pie audio ieejas un sāku braucienu laikā klausīties šīs audio grāmatas. Garāku pārbraucienu gadījumā konstatēju arī papildus efektu, ka audio grāmatu klausīšanās vairāk rosina smadzeņu darbību salīdzinot ar mūzikas klausīšanos, kā rezultātā mazāk nāk nogurums un miegs.

Kad biju atklausījies dažādas pārdošanas, psiholoģijas, vadības, komunikāciju u.tml. audio grāmatas, sāku meklēt citas lietas. Tā kā mani saista dažādas svešvalodas, tad sāku meklēt, kādas ir pieejamas audio grāmatas svešvalodu apguvei. Labākais variants, ko atradu, ir svešvalodu audio kursi, kas balstīti uz Pimsleur metodi. Šajos audio kursos ir nepieciešama tikai klausīšanās (ir daži rakstiski palīgmateriāli, bet bez tiem var iztikt), kā rezultātā tā ir ideāli piemērota, lai klausītos automašīnā. Viena audio kursa garums ir 30 minūtes, kas tieši ir piemērots rīta vai vakara braucienam uz vai no darba.

Tā kā nesen upgreidoju savu mobilo telefonu uz jauno Nokia N80, tad vairs nav nepieciešamības čakarēties ar notebooku salonā. Tagad varu sakopēt vajadzīgos audio failus uz N80 un piespraust to pie audio ieejas. Vienīgi konstatēju muļķīgu blakusefektu, ka ja N80 pieslēdz vienlaicīgi pie automašīnas lādētāja un pieslēdz audio izeju, tad automašīnas lādētājs dod kaut kādus traucējumus uz telefona audio izeju – tā ka vienlaicīgi nevar lādēt telefonu un klausīties no tā audio failus.

Nokia N80 un automašīnas sakarā beidzot arī ievērtēju vienu sakarīgu pielietojumu numuru izsaukšanai ar balss palīdzību – N80 vairs nav nepieciešams ierunāt katram numuram balss frāzi, jo N80 jebkuram balss izsaukumam piemeklē viņaprāt visatbilstošāko numura nosaukumu. Tā ka var iekāpt mašīnā, uzlikt un ieslēgt BlueTooth austiņu, nospiest austiņas vienīgo pogu, kas aktivizē balss izsaukumu un pateikt “meidžas” (nezin kāpēc somu telefonam “mājas” ir jāizrunā pa angļu modei 🙂 ) – un pie paša telefona nav nemaz jāpieskarās.

Vai kādam ir vēl kādi citi veidi, kā efektīvi izmantot automašīnā pavadīto laiku?