Iemācieties plānot bez elektronisko rīku palīdzības

23.04.2008

Jau vairāk kā gadu esmu kļuvis par spējās programmatūras izstrādes (agile software development) pieeju pārliecinātu piekritēju un popularizēju to gan kolēģiem, gan klientiem. Un sanāk diezgan veiksmīgi 🙂

Viena no “agile” vērtībām ir “Individuals and interactions over processes and tools” – projektā iesaistītie cilvēki un viņu sadarbība ir svarīgāka nekā kādi formāli definēti procesi un tehnoloģiski rīki. Par šo tēmu bieži nākas runāt uzsākot kāda projekta pārveidi “agile” virzienā.

Viena no biežākajām tēmām ir par to, kādus rīkus izmantot projekta darbu plānošanā. Mēs esam pieraduši, ka darbu plānošana un kontrole notiek ar kādu rīku palīdzību – ar MS Project plāniem, ar Excelī sarakstītiem darbu sarakstiem vai arī ar vēl kādu komplicētāku rīku. Un tāpēc tiek uzdots jautājums, ar kādu rīku vislabāk vajadzētu plānot un kontrolēt “agile” projektus.

taskboard.png

Un mana atbilde uz to ir tāda, ka varbūt nemaz nevajag nekādus tehnoloģiskus rīkus. Ja projekta komanda ikdienā atrodas kopā vienā telpā, tad daudz efektīvāki var būt “manuālie” plānošanas rīki – papīra lapiņas un siena, kur šīs lapiņas var novietot:

  • papīra lapiņas neuzspiež obligātu informācijas struktūru, kā rezultātā tiek pierakstīts tikai tas, kas patiešām ir būtiski
  • papīra lapiņas var bez sirdsapziņas pārmetumiem izmest miskastē tad, kad redzmas, kad kādu darbu vajag pārformulēt savādāk vai sadalīt sīkākos darbos
  • plānošanas procesā papīra lapiņas daudz uzskatāmāk var novietot uz galda un kopīgi pārvietot, grupēt, sadalīt pa prioritātēm
  • papīra lapiņas dod veicamajiem darbiem “fiziskas esamības” efektu – tas vairs nav tikai ieraksts kaut kādā kaut kur noslēptā failā
  • papīra lapiņas pie sienas sagrupētas pēc darbu izpildes statusa ir vienmēr redzamas visiem projekta dalībniekiem un visi ir lietas kursā par patreizējo projekta darbu statusu – ir mazāka vajadzība pēc garlaicīgajām projekta statusa sanāksmēm, kur jāatskaitās par paveikto.

Un ja tiešām vēlāk tomēr būs nepieciešami elektroniski plānošanas rīki (kas var būt nepieciešams, ja visa projekta komanda regulāri neatrodas kopā vienā telpā), tad vispirms izmēģinot “manuālās” plānošanas metodes būs iegūta labāka sapratne par to, kādu elektronisko rīku vajadzētu izmantot un kādā veidā izmantot.

Tāds netipisks e-lietu raksts, kurā rekomendēju dažreiz atteikties no e-rīkiem 🙂

Advertisements

Twitter – kādam nolūkam izmantot?

04.04.2008

twitter.pngSākotnēji man twitter.com ideja likās muļķīga un ka tas nostrādās tikai uz Web 2.0 fanātiem, kas lieto visu, ko viņiem padod priekšā.

Bet tagad es esmu sapratis, ka nav tik ļoti svarīgs tehniskais risinājums un arī sākotnējais nolūks (ko burtiski var saprast kā to, ka visiem tagad varēs paziņot, ka ēdu brokastis vai arī atrodos tualetē), bet gan tas, kādiem nolūkiem to sāk izmantot dažādas lietotāju kopienas.

Twitter sāka mani atkal interesēt, kad redzēju, ka to izmanto daudzu konferenču dalībnieki, lai konferenču laikā operatīvi varētu paust savu viedokli par redzēto un dzirdēto. Tādēļ pirms došanās uz Euruko konferenci nolēmu pievienoties Twitteram un sāku sekot līdzi vairāku Rubyistu twittiem, kuri šķita man interesanti. Kas šķita interesanti, ka Twitterā var atrast lielāko daļu Ruby kopienas aktīvo dalībnieku un ka pamatā viņi Twitteru izmanto profesionālo jaunumu apmaiņai. Tā rezultātā tas arī mani stimulēja Twitteru izmantot savu Ruby aktivitāšu publicēšanai.

Tādēļ, pirms sākat izmantot Twitteru, izdomājiet, kādam nolūkam jūs to gribat darīt. Ja jūs tur katru dienu liksiet desmitiem ierakstu par tēmu “ko lai tagad tādu šeit ieraksta”, tad jūsu “signal vs noise” attiecība būs ļoti zema un nez vai ilgtermiņā daudzi gribēs sekot līdzi jūsu haotiskajam domu gājienam. Bet toties, ja kāda lietotāju grupa ar līdzīgām interesēm izmanto Twitteru šo līdzīgo interešu apspriešanai, tad tas tiešām var būt ļoti efektīvs jaunumu apmaiņas mehānisms.

Vai arī kādam ir cits viedoklis?